stapt* (nach dem zusammengesetzten sastapt gebildet), stuôpu ² Karls., stapu, tr., treffen, antreffen; jaunas ainas stuop Apsk. v. J. 1903, S. 220. ar citiem, kurus tavā klēpī stapu Duomas III, 65.

Avots: ME III, 1045

stapt,* ‡ Refl. -tiês, = sastaptiês: stapdamās un runādamās ar manu meitu Jauns. Neskaties saulē 115. maz bija stapšanās brīžu J. un v. 430.

Avots: EH II, 570