starpā
star̂pā, Lok. s. von star̂pa,
1) mit vorgesetztem Genitiv, in der Mitte, zwischen;
viņš sēdēja tē̦va un mātes starpā U., zwischen Vater und Mutter. kas kait man nedzīvuot div[i] bājāru starpiņā (Var.; vidiņā)? BW. 31214. savā starpā, untereinander;
2) als Praepos., zwischen, unter;
starpā... kungiem LChr. 121.
Avots: ME III, 1046
1) mit vorgesetztem Genitiv, in der Mitte, zwischen;
viņš sēdēja tē̦va un mātes starpā U., zwischen Vater und Mutter. kas kait man nedzīvuot div[i] bājāru starpiņā (Var.; vidiņā)? BW. 31214. savā starpā, untereinander;
2) als Praepos., zwischen, unter;
starpā... kungiem LChr. 121.
Avots: ME III, 1046