statīt

statît (li. statýti "stellen") Karls., -u, -ĩju, tr., hinstellen, einsetzen U.; pflanzen; linus statīt, Flachsbündel ausstellen U. e̦smu gājuse... sienu grābt un arī rudzus e̦smu statījuse Jauns. statīju (Var.; stādīju) ieviņu dārziņa galā BW. 33606, 6. statīt rudzus statuos Meiran, Adleenen, Bers., Golg., Memelshof, Gr. - Buschhof, Warkh., Pilda, Zvirdzine; linus statīt Arrasch. Zu stats.

Avots: ME III, 1048


statīt

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571