Paplašinātā meklēšana

‡ àizstatît,

1) hinter etwas, hin-, wegstellen:
a. kuo aiz galda;

2) gewaltsam hin-, wegschaffen, -führen
Golg.;

3) hinpflanzen, pflanzend hingelangen
Mesoten: neiznāca (kartupeļu), kuo aizstatīt līdz galam;

4) befehlen, zwingen
(nach r. застáвить ) Pilda.

Avots: EH I, 52

apstatît ‡

2) = apstãdît 1, bepflanzen: apstatīja visu dārzu Pas. V, 135 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 116

apstatît (li. apstatýti), etw. womit umstellen: kāpuostiņus apstatīju ar ve̦cām sieviņām BW. 28360.

Kļūdu labojums:
etw. womit umstellen = bepflanzen

Avots: ME I, 125

atstatît, (li. atstatýti) tr.,

1) zurückstellen:
krē̦slu;

2) perhorreszieren:
liecinieku, tiesnesi Konv. ¹

Avots: ME I, 197

ìestatît, tr., einsetzen: puiku kaktā; asu dadzi tīrumā BW. 32470.

Avots: ME II, 72

izstatît: izstatīja ( = r. разставил) ruokas Pas. VIII, 354. izstatēja (r. выставил) čuokstu 132. sargu, kurš bija izstatīts raganai, lai apsargā muižu VII, 247.

Avots: EH I, 483

izstatît (li. išstatýti), tr., hinausstellen, ausstellen, auseinanderstellen: gle̦znas aplūkuošanai; linus. [Refl. - tiês, sich hinstellen: sisenis, kuŗš uz līkajām pakaļkājām izstatījies... Janš. Dzimt. ² 71.]

Avots: ME I, 805

nùostatît: nuostata viņu pie sienas Pas. XII, 21. n. lielgabalus VII, 171. kazu nuostata (= nuovietuo) stadulā VIII, 300.

Avots: EH II, 90

nùostatît [li. nustatýti], tr., hinstellen: vienu struopu nuostatīja sava lauka malā LP. V, 163.

Avots: ME II, 858

pãrstatît: p. apgāztuos vai pielijušuos rudzu status Oknist.

Avots: EH XIII, 212

pãrstatît, tr., versetzen: ja man būtu visa ticība, tâ ka es varē̦tu kalnus pārstatīt (jetzt: pārcelt) I Kor. 13, 2, rakstnieks vē̦sturisku nuotikumu pārstatījis tagadnē Latv. Refl. -tiês, sich versetzen. Subst. pārstatĩjums, die Versetzung; vārdu pārstatījums, die Inversion; pãrstatîšana, das Versetzen; pãrstatîtājs, wer versetzt.

Avots: ME III, 178

pastatît, ‡

2) anpflanzen
Malta: p. sakņaugus; ‡

3) unterbringen:
pastatīja (scil.: zirgu) stallī Pas. VIII, 163 (ähnlich VI, 478). saduomāja p. zirgu ar ratiem zem uozuola XII, 399; ‡

4) anhalten, stehen lassen:
jis pa statīja zirgu Pas. IX, 81; ‡

5) anstellen als, machen zu:
lieluo Juri mazais Juris ... pastatīja par cūku ganu Pas. VII, 364 (ähnlich IV, 19; XI, 348). māte ... dēleņu kaŗa vīru pastatīja VL. aus Malta; ‡

6) errichten, bauen:
pastatīja jaunu ustabu Pas. IX, 462 (ähnlich X, 497; XIV, 291); ‡

7) beharren auf
(r. постоять на ...): tu pastat[i] uz sava, - lai tev nuopirk kažuoku! Pas. X, 301. ‡ Refl. -tiês, sich emporrichten: bāba pastatījās iz kāju Pas. XII, 210 (ähnlich XI, 374).

Avots: EH XIII, 176

[pastatît (li. pastatýti), aufstellen: vilks vuciniņu... pastatīja uz kājām Pas. I, 285. vaicājumu pastatīt L. W. vom J. 1922, VII, 14. ve̦lns... pastata visas vienā strīpē Pas. III, 238.]

Avots: ME III, 107

pìestatît,

1) hinzustellen;

2) stellend anfüllen.

Avots: ME III, 296

sastatît,

1): lejā rudzus nuopļaunam, kalnā kūļus sastatām Tdz. 50252. rudzi ... sastatīti statiņuos Pas. IX, 417. lauks viss ... nuopļauts un sastatīts Janš. Dzimtene II, 19. kārmi ... sastatīti (gebaut, errichtet)
pa lielā ceļa malu Pas. XV. 29 (aus Lettg.); "Borchow" ME. III, 745 zu ersetzen durch "Pas. VII, 402 (aus Borchow)"; ‡

2) = sastãdît 1: tupiņas bijušas sastatītas Pas. VIII, 149 (aus Borchow).

Avots: EH XVI, 451

sastatît, tr., zusammenstellen, nebeneinanderstellen: meitas stāvēja sastatītas eiļā Borchow. tādās šķirās sastata arī tuos citus vārdiņus Kronw. Refl. -tiês, sich zusammenstellen, sich nebeneinanderstellen.

Avots: ME III, 745

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571

statît (li. statýti "stellen") Karls., -u, -ĩju, tr., hinstellen, einsetzen U.; pflanzen; linus statīt, Flachsbündel ausstellen U. e̦smu gājuse... sienu grābt un arī rudzus e̦smu statījuse Jauns. statīju (Var.; stādīju) ieviņu dārziņa galā BW. 33606, 6. statīt rudzus statuos Meiran, Adleenen, Bers., Golg., Memelshof, Gr. - Buschhof, Warkh., Pilda, Zvirdzine; linus statīt Arrasch. Zu stats.

Avots: ME III, 1048

uzstatît, aufstellen: uz plauktiem... bija uzstatītas... figūras Janš. Bandavā I, 202. tas bija uzstatīts palejā MWM. X, 130. stenderes... cieti uzstatīt un nuostiprināt Būvmāc. 56. u. kuo uz kājām, uz ceļa; u. statiņus.

Avots: ME IV, 384

eiliņa BW. 28128 var., = ailiņa, Reihe. [Daneben auch ein gleichbed. èiļa ² (= li. = eilià): meitas stāvēja sastatītas eiļā Borchow.]

Avots: ME I, 566

reĩze,

1): klājienu nuopure̦nuot, salmus sataisa reizēs ("rindās") Ramkau. labībū izklāja reizēm Sonnaxt. linus stata ruozītēs un reizēs; kad ir reizēs statīti, tad var ar grābekli sajemt Linden in Kurl. reizēs braukt Smilt., = šķūtīs br.; kaŗa laikā bija reizēs jābrauc bez gala. meitām mē̦mā r. (die Mädchen unterhalten sich nicht)
Brigadere Dievs, daba, darbs 166. nuospļāvās gaŗuo reizi (spuckte weit aus) Ciema spīg. 120. trim reizēm (dreimal) dagāja guovi vest da vēršam Kaltenbr. - uz reizes "anfangs" Kaltenbr.: tik uz reizes (d. h. bis man sich daran gewöhnt) tas sliktums. - nuo reizes, anfangs - auch Pas. VII, 466, Kaltenbr., Sonnaxt: ve̦zumam jātaisa malas augstākas n. r, (gleich am Anfang) Linden in Kurl.; gleich, auf einmal (r. сразу): tis n. r. būs maisā Pas. IV, 81. sieviete n. r. tika ve̦se̦la 82 (aus Malta); "kādreiz": n . r. uz mazā pirkstiņa uztaisās tāds cietums Linden in Kurl. viņš e̦suot bijis par saimnieku n. r. ebenda. - par reizi, gleich, auf einmal Kaltenbr.: tur jāmirst p. r.

Avots: EH II, 364

riñdinât, tr., freqn., in eine Reihe stellen, setzen Bers., Geistershof: saimniece, kulstītājas pusdienā rindinādama aiz galda... Janš. Dzimtene V, 434. riñdinât nuopļautuos rudzus (sastatīt statiņās sasietuos kūļus) Sessau.

Avots: ME III, 528

stakle (li. atãklė "Risse von Leiterwagen", apr. stacle "Stütze"),

1) auch staklis L., U. (stakle Wolm.), ein gabelförmiger Ast U., Kurs.; die Gabelung (z. B. eines Baumes); ein zackiger Pfahl U.: beē̦rza staklē ietupiem Upīte Medn. laiki 91. agrāki visi aruši ar paegļa stakli 130; stakle Janš., ein Buchzeichen;

2) die Zacke, Zinke
(staklis) U.: dakša ar pieci stakļiem, ein Gabel mit fünf Zinken U.;

3) ein gabelförmiger Schwanz;
ķikutam ir gaŗa stakle VL.;

4) die Dolle am Boot;
aiŗi, kuŗus ieliek laivas malās iedzītās staklītēs Antrop. II, 73;

5) staklis Mag. IV, 2, 148, U., (bikšu Karls.) stakle Wolm., Etn. IV, 151, der Schluss bei Hosen, die Stelle zwischen den Beinen
U., die Gabelung der (Hosen)beine;

6) ceļa staklis (Mag. IV, 2, 165, U., Brasche) od. stakle, die Stelle, da der Weg sich gabelt, der Scheideweg;
ceļa staklē bijuse viena liepa LP. VI, 920;

7) Plur. stakles Karls., Saikava, das Gerüst, die Stützen;
linu suseklis atbalstās uz staklēm Saikava, šūpuolēm divi stakles, kas apakšā sastiprinātas ar balzienu ebenda. lāvai sauc par stakli mietu, uz kā lika lāvu N. - Schwanb. Indriķis lai pacē̦rtuot stakles, kur katlu pakārt Aps. VI, 11. īpašu krāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. M. 258. pie... galda, kas bija... nuostatīts uz stiprām staklēm Janš. Bandavā I, 15; staklis, das Gerüst einer Heukuije U. gultas stakle, das Bein des Bettes, der Bettpfosten; gultai četras stakles Saikava. manai gultai nuopuvuse stakle Kurs. gultu taisu uz uozuola staklītēm BW. 8722. stakle od. staklis, jeder der 4 Eckpfosten des Webstuhls Bielenstein Holzb. 398; 406. stakle, das Holz am Webstuhl, darauf der krūšu buomis ruht U., Mag. XX, 3, 223 (nach Bielenstein Holzb. 402 heissen stakles od. stakļi 2 Einschnitte in den vorderen Pfosten des Webstuhls, darin der kr. buomis ruht);

8) stakles (li. stãklės) Rutzau n. FBR. VIII, 141, Dunika, Bielenstein Holzb. 398, V., stakle Lixna, auch stakļi Bielenstein I. c., der Webstuhl;
prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs Plutte 73;

9) stakļi, senkrechte Zaunhölzer
Bielenstein Holzb.;

10) staklis, Stelze
Bergm, n. U.; stakļi U., stakles, die Beine; viņam gaŗi stakļi U. viņš stiepa savas me̦lnās, strupās stakles Alm.;

11) bada stakle (Etn. IV, 146) od. staklis, verächtliche Bezeichnung für einen Nimmersatt;

12) stakļa mēle, Zweizüngigkeit
U. Wohl mit -kl- aus -tl- und zur Wurzel von stāt, s. Trautmann Wrtb. 283, Walde Vrgl. Wrtb. II, 606.

Avots: ME III, 1041

statinis,

1): auch Oknist, Warkl., Wessen; "dēļu sē̦ta" Skaista; iesaspriedi statinī BW. 21012, 1. (mājai) apkārt s. vienuos ze̦ltuos laistās Pas. X, 523 (aus Domopol); "zedinis" Bērzgale; statiņus statīt ebenda "celt sē̦tu"; statiņu žuogs, ein Palisadenzaun Kreuzb. n. BielU.

Avots: EH II, 571

šuls, ein mit einer Kerbe versehener Holzblock, der am Ende eines Gebäudes angebracht wird, wenn ein Anbau gebaut wird: šuls tuop iestatīts pie gatavās ē̦kas pakša, lai jaunās piebūves baļķu galus var viņa renē būvējuot ielaist Illuxt. Plur. šuli, die Pfosten, worauf ein Anbau, Abschauer errichtet wird Illuxt. Aus li. šùlas "Ständer".

Avots: ME IV, 106

I ũka Iw., Līn., ùka ² Prl.,

1) Bauske, Dond., Drosth., Grobin, Kalleten, PS., Salis, Schibbenhof, Wandsen (mit ũ), ùka ² Golg., Saikava, Sessw., ûka Fehgen, Geistershof, N.-Peb., N.Schwanb., Sessw., das Zäpfchen (im Halse)
L., St., U., Oppek. n. Latv. Saule 1927, S. 618, Pērse; der Kehldeckel Dr.; ũka Grünw. "rīkles gals" Lennew., Preekuln; "der Adamsapfel" Altenwoga: ūka ir šķība, kad kakls nuolauzts Etn. II, 148. bāž . . . pirkstu rīklē, lai nuostatītu ūku ebenda. kungs smejas ūku rīdams LP. I, 155. velci (rauche), ka vai ūka lai izkrīt! MWM. dažs nuo visas ūkas (aus voller Kehle) pūš ... stabuli MWM. VI, 486. ūka nuokritusi Grünw., von Atembeschwerden, Heiserkeit gesagt. ūku (uz)celt Balss, ein angebliches Kurieren von Atembeschwerden oder Heiserkeit, indem der Kopf (des Kindes) am Haarschopf rückwärts gezerrt wird (Mahlup) oder die Finger in die Kehle gesteckt werden (Grünw.);

2) "mugurkaula gals" Kurl.: bē̦rns uz tūplīti krizdams nuositis diršai ūku JK. VI, 51. Nebst li. ũkas dass. aus mnd. hûk "Zäpfchen im Halse".

Avots: ME IV, 406, 407

veiduols* auch veiduolis*, das Bild, Porträt LKVv., Wid.; das Ideal (Kronw.); das Modell, das Vorbild: izstatīt bildes jeb veiduoļus aplūkuošanai K. Müller. duomas zīmēja priekšā veiduolus Vēr. I, 668. atgādinuos viņas sejas veiduolu II, 277. apģē̦rba pamata veiduols A. XI, 11. idejai un veiduolam līdzi se̦kuo jūtas MWM. XI, 309. liec pīšļuos gāzties veiduoliem! Asp. VII, 5.

Avots: ME IV, 522, 523