staũpe C., AP., Arrasch, Jürg., Schujen, (mit àu ² ) Lis., Fussstapfen, tiefe Fussspur von Pferden (U.) od. anderen Tieren im Morast, in weichen Heuschlägen, im Schnee usw. Tirs., Sessw., Bers.; luopi pār pļavu iedami tuo ir lielām staupēm izstaupējuši Tirs. zirgi skrējuši pār tīrumu, staupes vien re̦dzamas ebenda. upītē vien pazinu bargu tautu jājumiņu; trīs dieniņas staupes te̦k... upītē BW. 13630 var. kur kāju sper, tur staũpe (Pferdefussstapfen) žļurgst Austriņš Necilvē̦ks 7. bē̦rns ganuos nuo staupes padzērās Zaravič. Zu gr. στυπάζει· ω˚ϑεῖ Hes., an. staup "Vertiefung im Wege" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 618 f.

Avots: ME III, 1049

staũpe: iemīta s. (mit àu ² ) Fest. tur gan nebūs ne zâles, ne kà: tâ ir sadangāts, - stàupes vien Erlaa.

Avots: EH II, 572