stellēt

stel˜lêt, -ẽju,

1) stellen;
tīklu stellẽt, ein Netz an das Seil anweben Nogallen;

2) senden, schicken;
daudz labas dienas stellēt, vielmal grüssen lassen U. - Subst. stel˜lẽjums, das Schicken, die Sendung, das Gesandte U. Nebst estn. tel˜l˜ima aus mnd. stellen.

Avots: ME III, 1060


stellēt

stel˜lêt,

2): paceļ savu dē̦lu un stellē: ... ej, dēls, lūkā, kas tur ir! Pas. XII, 491.Subst. ste̦l˜lê̦tājs (f. s-ja ), der (die) Schickende:
jaunu, vecu klausīdam[a], tieku pati ste̦llē̦tāja BW. 17744, 4.

Avots: EH II, 576