stèndere ² Prl., stendere Wolm., stenderis BL, Salis, stenderis Glück, U., ein Türpfesten: māmuļiņa stāv pie durvju stenderītes BW. 3339, 1. kad pie durvju stenderes nuosit e̦lkuoni, tad jāiet kūmās Etn. II, 111. izsit vārtu stenderīti RKr. XVI, 194. bij stenderes un paluoda spīdīgi me̦lnas Kaudz. M. 20. - In der Verbind. lai ve̦lns tuop (paliek) par stenderi, als Verwünschung: lai vai ve̦lns tuop par stenderi, ja tas nav tiesa! Kaudz. M. 46. deviņu vajaga būt, lai vai ve̦lns tuop par stenderi! ebenda. lai tad ve̦lns par stenderi paliek, bet laukā dabūt tuo bandu mums vajag! Duomas III, 643. Nebst li. stenderỹs und estn. tender aus mnd. stender "Pfosten".

Avots: ME IV, 1061

stèndere ²

1): pie stenderes stāvē̦dami BW. 17907, 3; ‡

2) "stāvs kuoks, ar kuŗa palīdzību metina baļķu būves sienas (mit eñ ) Siuxt: ve̦cajām ē̦kām pašā vidū bija s.; stenderei katrā malā gruope, un tai iekšā baļķu pinnes; ‡

3) als Schimpfname:
īsts s. (mit eñ; saka par tūļīgu citvē̦ku) Seyershof.

Avots: EH II, 576, 577