Paplašinātā meklēšana

acuplakstiņi,

1) Augenlider;

2) Sonnentau (Drosera rotundifolia)
RKr. II, 70, Vēr. II, 413.

Avots: ME I, 9

‡ àizčakstinât, langsam fort-, hinfahren: ve̦cais ar savu zirdziņu aizčakstina Trik.

Avots: EH I, 15

‡ àizčapstinâtiês, für eine kurze Weile zu jappen (schnappen) anfangen: viņš aizčapstinājās Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 15

‡ àizčaũkstinât, langsam, die Füsse schleppend fortgehen (von alten Menschen gesagt) Lubn., Sessw.; auf leichten Sohlen (in"Pasteln") fortgehen Adl., Bauske, Heidenfeld, Trik.

Avots: EH I, 15

àizčĩkstinât,

1) Knarren verursachend (z. B. mit einem knarrenden Wagen fahrend) sich entfernen
Heidenfeld, Lems.;

2) zum Weinen bringen:
nu tu atkal esi bē̦rnu aizčīkstinājis Bers., Schwanb., Stenden, Wandsen.

Avots: EH I, 16

‡ àizčirkstinât,

1) Knarren, Knirschen, Knistern verursachend sich entfernen:
a. pa lauku pruom Trik. braucējs ar ragavām aizčirkstina Bauske;

2) Knarren, Knistern, Knirschen verursachend schliessen, zumachen:
vai tu nu vienreiz aizčirkstināsi duris (nach wiederholtem Auf- und Zumachen)? Bauske.

Avots: EH I, 15

‡ àizcìstiês, strebend hingelangen: viņš aizcīties līdz profesuoram (hat die Professur erreicht). viņš aizcīties citiem priekšā.

Avots: EH I, 14

‡ àizčurkstinât, anfangen zu braten (tr.): saimniece jau gaļu aizčurkstināja Bauske.

Avots: EH I, 16

àizdvesties, intr., ersticken: kas tagad slēps, lai kaunā neaizdvešuos? Rainis, Induls un Arija 17: man likās, es aizdvešuos žē̦labās U. b. 8, 23.

Avots: ME I, 24

àizgausties,

1) anfangen zu klagen, zu jammern:
viņš drusku aizgaudās par savu sūruo likteni;

2) jammernd, klagend sich entfernen;
vecenīte aizgaudās Trik.

Avots: EH I, 23

àizgraustiês, -žuôs, -duôs, anfangen zu donnern, zu rollen: tāļumā dun, tad aizvien tuvāk, aizvien stiprāk sāk aizgrausties Etn.

Avots: ME I, 27

àizkustinât, ‡ Refl. -tiês Spr., = iekustêtiês.

Avots: EH I, 34

àizkustinât, tr., in Bewegung bringen, berühren, übertr. - rühren: sirdi, prātu, dvēseli; aizk. jautājumu. dziesmas aizkustināja klausītājus LP. VII, 514. Subst, (dvēseles) aizkustinājums, Erregung, Bewegung.

Avots: ME I, 34

àizplèstiês, sich breit machend hindern, den Weg versperren: liels krupis aizplēties priekšā LP. IV, 168.

Avots: ME I, 44

àizšaũstiês, sich verhüllen, -decken Rutzau. Zu li. siaũsti "umhüllen".

Avots: EH I, 55

‡ àizskàistiês Golg., ein wenig ergrimmen (zornig werden).

Avots: EH I, 48

‡ àizšņakstinât: lietus aizšņakstina Trik., die Wolke zieht (intr.) leicht (ein wenig) regnend hin (weg).

Avots: EH I, 56

‡ àizstibât, schwerfällig hin-, wegwandern U. (unter stibât ), mit grossen Schritten hin-, weggehen Jürg.

Avots: EH I, 52

àizstibît,

1) auch Lemburg, Lemsal; ‡

2) unbeholfen (in Bauske so von kleinen Kindern) oder mit grossen Schritten hin-, weggehen
Bers., Drostenhof, Golg., N.-Peb., Salis, Schwanb.

Avots: EH I, 52

àizstibît, mit Mühe (etwas Schweres) irgend wohin hinschaffen: viņa aizstibīja ratu uz klēti Zeib.

Avots: ME I, 53

‡ àizstibuôt Bauske, mit grossen Schritten hin-, weggehen.

Avots: EH I, 52

àizstiẽņuôt, mit einer Eisenstange verschliessen: aizstieņuo stalli Austr.

Avots: ME I, 53

àizstìept, tr.,

1) spannend zumachen, vorspannen:
drēbi luogam priekšā;

2) hinwegschleppen:
aizstiepuši katlu uz dārzu LP. VII, 1141. Refl. -tiês,

1) sich erstrecken:
tīrums aizstiepās līdz kalna galam;

2) langsam hin-, weggehen.

Avots: ME I, 53

‡ àizstierêt Spr., hin-, wegspazieren.

Avots: EH I, 53

àizstiguôt, versperren, benehmen: aizst. vīram spēju glābties uz turieni MWM. II, 498.

Avots: ME I, 53

àizstiknîtiês, stagnieren: ūdens aizstiknījās Aps.

Avots: ME I, 53

‡ àizstil˜buôt Bauske, Lemsal, mit grossen Schritten hin-, weggehen.

Avots: EH I, 52

‡ àizstilpt (?) "eilig hin-, weglaufen, -fliehen" Kalz., Stockm.

Avots: EH I, 52

‡ àizstiprinât,

1) hinter etwas befestigen
Bauske: a. kuo aiz spāres;

2) a. dūšu Bauske, das Herz (trinkend) kräftigen.

Avots: EH I, 52

‡ I àizstirât (?) Bauske "hin-, weggehen": kur nu aitas atkal aizstirājušas?

Avots: EH I, 52

‡ II àizstirât Festen, Wessen,

1) (mit Stroh) bestreuen:
a. (stirājus ne̦suot) visu ceļu Bers.;

2) obetflächlich, nachlässig verstopfen.

Avots: EH I, 53

‡ àizvìestiês,

1) sich fortpflanzend in einer bestimmten Richtung weiterwuchern (von Pflanzen)
KatrE.: mans bē̦rnu pulks . . . tur aizviesies Juris Brasa 172. krūms aizviesies līdz sē̦tai; sich aus der Fremde her durch Fortpflanzung vermehren und einbürgern Nautrēni: mūsu tīrumā pamātes (eine Art Pflanzen) aizviesušās nuo Garuozu ve̦cā dārza;

2) "zu keimen anfangen"(?)
Wessen;

3) sich davonmachen
Wolmarshof; weggehen Bers., Golg., Sessw.

Avots: EH I, 64

akmenčakstis Karls., akmeņ- oder akminčaukstis, od. -čaukstiņš, auch -čaukste, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe).

Avots: ME I, 63

‡ âkstiens ² Wainsel n. FBR. XIV, 88 "?"

Avots: EH I, 193

akstinât, hurtig machen, Depkin n. U.; Kinder zu ausgelassenen Streichen anleiten Sessw.

Avots: ME I, 65

ākstinât, narrieren: kungi ākstināja nabaga žīdiņu Sessw.

Avots: ME I, 237

[akstins (= li. ãkstinas), Stachel BB. VII, 275, s. aksts].

Avots: ME I, 65

apcìestiês, sich an etw. gewöhnen, sich abhärten: bet blēdis tik apcieties gulēja tur Dünsb. bē̦rni iet basām kājām: viņi apcietušies C., Ruhental u. a.

Avots: ME I, 80

‡ apkankstinât Warkl., apkankstinêt ebenda, beklopfen: a. visas siênas. apkankstinājis riteņus, bet plīsis nav ne˙viens.

Avots: EH I, 89

‡ apķestiês, sich bespritzen, besudeln: a. ar dubļiem Bauske.

Avots: EH I, 96

[appir̂stiês, einen Furz (unvermutet) von sich geben: apsapirda... ķēvīte BW. 34451, a. ve̦damā 34479, 3.]

Avots: ME I, 111

applèstiês [li. apsiplė˜sti], sich ringsum ausbreiten, um sich etw. breiten, sich mit etw. bedecken, einhüllen: viņš bija applēties ar mēteli A. XII, 724.

Avots: ME I, 111

apskàistiês, selten apskàist (li. apkaĩsti, ringsum heiss werden), unwillig, zornig werden: ve̦lns briesmīgi apskaitās LP. VII, 1163.

Avots: ME I, 121

apšļakstinât (unter apšļacinât): asinis... apšļakstināja netīruos salmus Veselis Netic. Toma mīlestība 132.

Avots: EH I, 120

apsnaũstiês, umwillkürlich einschlummern, einnicken: tikām dzēris - turpat arī apsnaudies LP. VII, 285.

Avots: ME I, 124

‡ apstibît,

1) (etwas Schweres) mühsam herumschleppen, -tragen um:
a. maisu ap stūri C., Wolmarshof;

2) steif, unbeholfen herumgehen um:
apstibīt ap stūri Salis.

Avots: EH I, 117

‡ apstieņuôt, mit einer Eisenstange abschliessen: atdarīja apstieņuotās durvis Veselis Dienas krusts 5.

Avots: EH I, 117

apstìept, ‡ Refl. -tiês, sich herumwinden um: apinis apstiepies ap kārti.

Avots: EH I, 117

apstìept, tr., ringsum ziehen, spannen: es apstiepu zaļu zīdu visapkārt nuovadam BW. 13588.

Avots: ME I, 127

apstiguôt, tr., ringsum mit Pfählen bezeichnen, übertr., umgeben: pa maura apstiguotu taku Stari I, 205.

Avots: ME I, 126

apstigt, einsinken (in einen Morast).

Avots: ME I, 126

‡ apstikmîtiês Plm. n. RKr. XVII, 79, = apstiknîtiês, aufhören: lietus apstikmījās līt.

Avots: EH I, 117

‡ apstiknêt Bērzgale, = apstiknîtiês, aufhören.

Avots: EH I, 117

apstiknîtiês, (plötzlich) stehen bleiben auch Golg., Lis.

Avots: EH I, 117

apstiknîtiês, aufhören: gaŗais lietus taču reiz apstiknījās. kaut jel nu reizi putenis apstiknītuos J. Kaln., Bers. [Auch: stehen bleiben, z. B. zirgs apstiknījās ceļā.]

Avots: ME I, 126

‡ apstiñgrêt Siuxt, fest (straff) werden: apsālīta gaļa vairāk apstingrē.

Avots: EH I, 117

apstiñgt, ‡

2) = apsalˆt 1: šuorīt zeme drusku apstingusi Sassm.

Avots: EH I, 117

apstiñgt [li. apstìngti], erstarren L., U.

Avots: ME I, 126

apstiprinât, tr., bestärken, bestätigen: likumus, līgumus, spriedumus, biedrības, amatuos, par saimnieku. es tuo apstiprināju Ap. 26, 10. tur viņam taisnība, V. apstiprināja Aps. III, 17. Refl. -tiês:... vīri steigšus likās apstiprināties I Kön. 20, 33 (in der neuesten Ausgabe: sev apstiprināt), liessen es sich bestätigen.

Avots: ME I, 126

‡ apstipruôt, = apstiprinât: gen. s. apstipruošanas Ev.

Avots: EH I, 117

‡ apstipt (li. apstìpti) Dunika, Kal., steif werden (perfektiv): apstipušas kājas.

Avots: EH I, 117

apstirpt, intr., inch., heranwachsen, gedeihen: sarus peŗ, kad bē̦rns jau apstierpst (= apstirpst) ste̦ngrāks JK. VI, 38.

Avots: ME I, 126

‡ aptràustiês ² KatrE., = aprāpât; langsam und mühsam um etwas herum gelangen: a. kam apkārt.

Avots: EH I, 122

‡ apveñstiês Stenden, sich mühsam unter etwas verkriechen: puika apvendies apakš gultas.

Avots: EH I, 126

‡ apviestiês Salis, sich unter etwas einfinden: skudras apviesušās apakš grīdas.

Avots: EH I, 127

ârvalstinieks, ârvalstnieks,

1) = ârpagastnieks;

2) in neuerer Zeit auch: der Ausländer
(= ārzemnieks).

Avots: ME I, 244

‡ astiņâds FBR. IX, 193, = ‡ astuņâds.

Avots: EH I, 132

astiņ (i), tahm. und hochle. f. astuoņi, acht, im Anschluss an septiņi, deviņi.

Avots: ME I, 146

‡ astiņnìtis ² Oknist, = ‡ astuoņnītis.

Avots: EH I, 132

atastiẽne Kaudz. M., Spr., Kreuzb., Entfernung.

Avots: ME I, 148

atastins, fern, entfernt: atastinākie radi Bers.

Avots: ME I, 148

*atgāsties (= li. arsigõsti "wieder zu sich kommen"?), prs. atgāduos (für atgādājuos?), sich erinnern: sava, kâ vēl atgāduos, mūža pavasarā Janš. Pag. pausm. 32. Auch in Sessw. gebe es ein prs. atgāduos "erinnere mich" (aber neben einem prt. atgādājuos und einem infin. atgādaties!).

Avots: EH I, 142

‡ atklàustiês ² (li. atsikláusti) Oknist, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend hergelangen: viņš šurp atklausies.

Avots: EH I, 148

atmîkstinât, auch atmîkstêt, tr., erweichen, eig. u. übertr.: tur viņa bij par nespējīgu atmīkstināt viņa sirdi Apsk. I, 549. Refl. -tiês, sich erweichen; ļauties atmīkstināties, sich erweichen lassen Pūrs III, 67. neizcieta tas un atmīkstinājās Vēr. II, 1316; kaulu atmīkstināšanās, Knochenerweichung Konv. ² 1527.

Avots: ME I, 178

‡ atuôstiês, = ‡ atuostîtiês 2.

Avots: EH I, 177

[atpir̂stiês, zur Genüge furzen: atsapirda kumeliņš, pretim kalnu te̦cē̦dams BW. 34452 var.]

Avots: ME I, 181

‡ atrastins, befindlich Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 161

‡ atremsties (atpakaļ), sich langsam (mühsam) zurückbewegen: Uciņš, nuoslīdējis līdz ve̦zuma malai, atremšas atkat atpakaļ J. Krūmiņš Uciņa brīnumdienas 104.

Avots: EH I, 162

‡ atsêrstiês ² Dunika, Kal., genügend zum Besuch, zu Gast verweilen: nevar diezgan a. ("= nevar beigt sērst").

Avots: EH I, 164

atsêstiês [li. atsisė´sti], auch atsêdêt, sich hinsetzen: atsēduos bez darbiņa uz pelē̦ka akmentiņa BW. 9363. atsēsties! kas tev māju atduos? "Setze dich! Wer wird dir sein Haus abgeben", sagt man, indem einem eiligen Gast einen Stuhl reicht Tr.

Avots: ME I, 189

atskàistiês, sich satt ärgern: A. skaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 191

atslìegtiês ² [Kreuzburg; atsliêgties ² Salis, Wandsen], sich stützen, sich zurücklegen Smilt. kas tur atsliedzies aus. I, 22. sēdēja atsliedzamā krē̦slā, Lehnstuhl Lautb. [atsliegsies pie sava nama Hiob. 8, 15.]

Avots: ME I, 194

atsmuôstiês, für atmuosties, sehr verbreitet, auch in Gegenden, wo sonst das infigierte Reflexivpronomen nicht mehr gebräuchlich ist.

Avots: ME I, 194

‡ atstibens "?": bē̦rza a. BW. 14517, 2 und 12 (Var. II: atstiepējs).

Avots: EH I, 171

‡ atstibît,

1) mühsam (etwas Schweres) herschleppen
C.: a. smagu maisu;

2) steif, aber recht schnell herkommen
Bauske.

Avots: EH I, 171

‡ atstibuôt, schwerfällig, lahmend herkommen: gan, padzīta, drīzi atstibuosi mājās R. Ērglis Pel. baronu vectēvi 132.

Avots: EH I, 171

‡ atstibt, erstarren Domopol, Nautrēni: saltijā ūdinī ruokas, kājas atstiba.

Avots: EH I, 171

atstìept,

2) (Gekrümmtes) wiederum gerade ausstrecken:
grib taisnu viņš a. līkušuo stàvu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 82. Refl. -tiês,

1): drusku jāatstiepjas, man muss sich ein wenig hinlegen (schlafen legen),
Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 172

atstìept [li. atstiẽpti], tr.,

1) von sich strecken:
kājas Antr. II, 80; lūpas, die Lippen aufwerfen;

2) ausstrecken, ausruhen lassen:
kaulus, luocekļus;

3) mit Mühe herbringen, herbeischleppen:
es atstiepšu bišu struopu ar me̦du LP. V, 175. Refl. -tiês,

1) sich ausstrecken:
sīka ve̦ca dē̦lu māte, gan tā taisna atstiepsies;

2) euphemist. für streben:
puisis kŗauj ar zuobinu, lai atstiepjas; kas atstiepies (tot), tas atstiepies LP. I, 112. In derselben Bed. auch ļipu atstiept LP. VI, 14.

Kļūdu labojums:
sich ausstrecken: sīka = wieder gerade werden:līka

Avots: ME I, 198

atstiñgt [li. atstìngti], intr., inch., sich von Erstarrung, Starrheit befreien: sastingušie gabali atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME I, 198

‡ atstiprinât, mit neuer Kraft versellen, auffrischen: ve̦cu zemi vajag... ar labāku ... zemi a. Dārza kalend. v. J. 1796, S. 22.

Avots: EH I, 171

atstipt, ‡

2) sich ausstrecken:
gul gultā atstipis Dond.; ‡

3) sich abheben:
atstipis lindruks Dunika, ein aus steifem, dickem Stoff gemachter, abstehender Rock; ‡

4) sich zurückstrecken:
de̦guns bija nuosists uz vienu pusi, un atpakaļ agrākā taisnumā tas nebija vairs atstipis Janš. Līgava I 104.

Avots: EH I, 171

atstipt Dond., intr., krepieren: ve̦cais zirgs nu reiz atstipis.

Avots: ME I, 198

‡ atstirinât kājas, krepieren Duuika, Kal., Rutzau. Refl. -tiês, krepieren Dunika, Kal.: vai tu vēl neesi atstirinājies?

Avots: EH I, 171, 172

atstir̃kšt, quarrend, plärrend antworten: "lai izduodas!"Virulis atstirkša Aps.

Avots: ME I, 198

‡ attràustiês, sich mühsam, unbeholfen herbewegen Oknist: nu reiz tas resnis attrausies arī pie mums.

Avots: EH I, 176

‡ atvilˆstinât ² Seyershof, = atvilˆt 3: viņš ar graudiem atvilstina šurp vistas.

Avots: EH I, 181

aûgšstilbs, Oberschenkel, ruokas a., Oberarm Vēr. I, 652.

Avots: ME I, 219

‡ aûgstiena, = aûgstiene 1: daļu nuo Limbažu -Vilandes augstienas A. Melnalksnis Mazsalaca 9.

Avots: EH I, 184

aûgstiene, ‡

2) der obere Teil, die Oberflache eines Gegenstandes
Zvirgzdine: galda a. saziesta ai dubļiem;

3) die Decke, Oberlage einer Stube
Warkl.; ‡

4) "istabas augšä PlKur. (vgl. augstenes).

Avots: EH I, 184

aûgstiene, die Höhe, die Hochebene, das Plateau Zb. XVIII, 308; Siliņ.

Avots: ME I, 217

[augstiens Werssen, eine Öffnung in der Oberlage (griesti); vgl. li. augštinis dass.]

Avots: ME I, 217

‡ aûgstiņâki, Adv., etwas höher BielU.

Avots: EH I, 184

aûgstinât [li. áugštinti], tr., erhöhen: tavā ruokā stāv visu aûgstināt un stiprināt I Chr. 30, 12; gew. dafür paaûgstinât.

Avots: ME I, 217

augstiņi, Tausendgüldenkraut (Erythraea Rich.) RKr. II, 71.

Avots: ME I, 217

àustiņa,

1) Demin. von auss: atskanēja mana balss neveiklīša austiņās BW. 375;

2) der gekrauste Rand des Tabaksbeutels:
atvilcis tabakas maku pie austiņām vaļā Kaudz. M.;

3) Spitze, Schwänzchen:
dažiem kamzuoļiem ir sarkani uode̦rē̦tas austiņas A. XX, 378;

4) die Stiefelstrippe
Stari III, 221;

5) eine Art von Spangen;

6) uz austiņām mît, ohne Zugabe tauschen:
tā teteris piemuldējis tetrim galvu, un samijuši ar dziesmām, kā sacīt, - uz austiņām (bez pielikšanas) A. XX, 145. mīsim zirgus uz austiņām Sessw. viņi samija nažus uz austiņām, sie tauschten ihre Messer, wobei sie nur die oberen Enden besahen, nicht das ganze Messer Sessw. Von dieser Art des Messeraustausches rührt die ganze Phrase mît uz austiņām her.

Avots: ME I, 229

aûstine [Nerft, Warkl., ein gewebter, schmaler Gürtel; vgl. li. austínis "тканный"]; "diža drāna" in Ober-Bartau RKr. XVI, 215.

Avots: ME I, 229

‡ baisti Wessen "= baîst".

Avots: EH I, 199

bal˜stiņas, eine Speise: savādus kāpuostus klaušu laikuos vārīja no balandām un vēja kaņepēm, sevišķi pavasaruos (Kuldīgas un Liepājas apgabalā nuo baltām balandām vēl tagad vāra); tādus kāpuostus Īlē u. c. sauc par balstiņām; zu balts.

Avots: ME I, 256

‡ bastine Dunika, Kal., OB., = bastene.

Avots: EH I, 206

bauksti, die kleinen Querbalken zwischen den Sparren, šķērši, kas spāres valda (Hug. Mag. III, 1, 109), Türbande (L.).

Avots: ME I, 267

bestis, ein altes Pferd Stürzenhof A. X, 2, 536. [Aus bestija "Bestie"?]

Avots: ME I, 281

‡ bĩbeļstâsti ² Wainsel n. FBR. XIV, 87, biblische Geschichten.

Avots: EH I, 222

bikstis, ein, der die Angewohnheit hat, beim Sprechen dem Nachbar Seitenstösse zu geben Burtn.; vgl. biksteklis.

Avots: ME I, 295

‡ birkstinât A. X 2, 536, = bìrkstît.

Avots: EH I, 220

[bìrkstis (Plur.) C., PS.], bir̂kstis (Plur.) [Muremois, Salisb., Bächhof u. a.], birkstes, bir̂kšķi ² [Nabben], Adiamünde n. BD. 168, glimmende od. auch nur heisse Asche BW. I, 184 ² ; die Funken U. Zu li. kibirkštis od. žibirkštis "Funken", [die Būga Aist. ST. 153 zur Wurzel von bē̦rzs (s. dies) stellt; vgl. auch le. pìrkstis, die glühenden Funken in der Asche.]

Avots: ME I, 298

‡ bīstiês, bīžuôs, bīduôs Laud. n. BIeIU., = bîtiês.

Avots: EH I, 223

blakstiņi: auch PIKur., Sessw.

Avots: EH I, 225

blakstiņi, [blakstes Kurmin 161] (li. blakstíena od. blakstėnaĩ), die Augenlider Kand. Gew. plakstiņi. [Zu einem balt. blaska- "flach", wozu auch klr. блощиця "Wanze"; s. Būga KSn. I, 269.]

Avots: ME I, 308

blãukstiens, blaukšiens, der Knall, Schall, ein mit einem Schall verbundener Schlag: tur laikam kas smags krita; juo bija dzirdams liels blaukstiens. pielūkuo tikai, ka neizrausi kādu blaukstienu.

Avots: ME I, 310

‡ blestiķe PlKur., = plestiķis, Schmetterling.

Avots: EH I, 228

‡ blikstiņi Talsen, die Augenlider.

Avots: EH I, 229

‡ bļiñkstinât Sassm., wiederholt klingeln (machen): puišelis bļinkstina ar pulksteniņu.

Avots: EH I, 233

‡ bļiñkstiņš Sassm., eine kleine Glocke: mēmais bļinkstina ar bļinkstiņu.

Avots: EH I, 233

‡ blìstiķis ² Saikava, wer sich ohne Arbeit herumtreibt, ein Faulpelz.

Avots: EH I, 230

‡ blor̃stiķis Wainsel n. FBR. XIV, 88, (mit or̂ ² ) Salis, ein Fasler, Schwatzer: b. ir tāds, kas pasaulīgi pulk[a] aplam runā un plorkš, kur nevajaga Salis. Vgl. blur̂kstêt.

Avots: EH I, 231

‡ bļurkstinât "?": dziesmu tie ... bļurkstina, juo rīklēs dubļi, nespēj skaidri izrunāt.

Avots: EH I, 234

‡ blur̂stiķis ² Allendorf "ķĩselis".

Avots: EH I, 231

‡ buostiķis Wainoden, ein Knüttel.

Avots: EH I, 259

brīstiņš: auch (mit î ² ) Ahs.

Avots: EH I, 242

brīstiņš, Demin. von brīdis.

Avots: ME I, 335

bruõkastis (Plur.): auch (mit ùo ² ) Warkl., brùokasts ² , -s Auleja, Oknist, bruõkaste Dunika, Kal., (mit ùo ² ) Kaltenbr., bruõkastis, -šķa Grenzhof n. FBR. XII, 16, Siuxt, (mit ùo ² ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 43: sviestarmaizi bruokastī (Var.: bruokastīs) BW. 8011 var. vai bruokasti paēdāt? 29394. līdz bruokastei gutē̦dami 30133 var. (aus Gr.-Buschh.). bruokaška nesildīju 15701.

Avots: EH I, 247

bruõkastis (Plur.), bruõkastes [Ronneb., Smilt.], bruõkasts, das Morgenfrühstück: ēdiet, gani, bruokatiņas BW. 29406. es jums duošu bruokastiņu BW. 29381. bruokast -, - sta, - šu, - šķu laiks, die Früstückzeit: saule jau bruokastlaikā. [Nebst estn. wrōkost aus mnd. vrōkost.]

Avots: ME I, 342

bugastis, der Schwanzlose (der Hahn) Kav. [Zu buga.]

Avots: ME I, 345

bukstinât ‡

2) mit der Faust stossen, schlagen
Stender Gramm. 26.

Avots: EH I, 250

bukstinât, stossen lassen U.

Avots: ME I, 347

bukstiņš, buksts, s. buksnis.

Avots: ME I, 347

burve̦sti, burvestība [Salisb., Kreuzb., Bers.; bur̃vestība Ruj.], die Zauberei: un paduodamies Līgas burve̦stiem Latv. viņa varē̦tu tuo burvestību ar spieģeli izmēģināt Blaum. šim kuokam ļaužu ticībā bija arī burvestības spē̦ks A. XII, 705.

Avots: ME I, 355

‡ čãkstiņa AP., ein loses, weiches Kohlköpfchen.

Avots: EH I, 287

čakstinât: čakstiņi čakstina pa mežu Salis. kad mazus sivē̦nus sauc, tad ar muti čakstina Sonnaxt. iebeŗ pe̦liņus, lai cūka čakstina Iw. kad kuilis nejauks, tad viņš čakstina ("?") ebenda. ‡ Refl. -tiês, = čakât 2 AP.: kuo tu nu tur čakste̦nais! duod, lai es atrāk sagrūžu! - Zur Bed, vgl. auch ‡ àizčakstinât.

Avots: EH I, 283

čakstinât, schmatzen, schmatzend essen, fressen; knistern machen: čakstē̦ns čakstina Etn. II, 51. zirdziņš čakstināja kājas pa čaganuo sniegu Niedra. cūka sāk maizes garuoziņas un kartupeļus čakstināt. rudzus čakstina, ar spriguļiem viegli kuļuot Trik. [Vgl. čakstêt.]

Avots: ME I, 402

‡ čakstins Kalz., Lubn. u. Meiran n. Fil. mat. 26, Warkl., = čakstiņš; = čakste Oknist.

Avots: EH I, 283

čakstiņš,

1): auch Salis; "mazs meža putniņš, kas čakstina" Dond.; ‡

2) ein Küchlein, das eben ausgekrochen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Küchel").

Avots: EH I, 283

čakstiņš, čakstītis, der Steinschmätzer (saxicola oenanthe) Natur. XXXVII, 144. [Zu čakstêt 3.]

Avots: ME I, 402

čakstis, eine Taschenuhr; [zu čakstêt 2].

Avots: ME I, 402

čalkstinâtiês, plätschern: nelieli viļņi čalkstinājās ap laivu.

Avots: ME I, 402

čamstinât, die Lippen auf- und zutun: čamstināja lūpas kâ aktieris bez balss Austriņš. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās čampstinādamās A. XII, 581.

Avots: ME I, 403

čapasti, das Eingeweide geschlachteter Haustiere, daraus Seife gekocht wird Mar. n. RKr. XV, 110, [A. - Schwanb.]: nuo cūkas tika daudz čapastu Skuja.

Avots: ME I, 404

‡ čâpstienis Warkl. "der beim Jappen hörbare Laut".

Avots: EH I, 287

čapstinât: auch Autz, Kaltenbr., Wessen.

Avots: EH I, 285

čapstinât A. IX, 1, 282, XI, 177, čâpstinât, čapstît Dond., čāpstît, -u, -īju, den Mund, die Lippen rasch und mit Geräusch öffnen und schliessen, jappen, schnappen: viņa čāpstināja muti kâ uz runāšanu taisīdamās A. XIII, 844. viņa čāpstina lūpām MWM. VIII, 242. kâ zivis sausā pēc e̦lpas čāpstīdami Blaum. Vgl. li. čapsė´ti "чмокать губами".]

Avots: ME I, 404

čâpstinât: auch Druw., Saikava, Warkl., Zvirgzdine, (mit à ² ) Grünw., Lems., Wainsel: č. lūpas Lems., Stom. ‡ Refl. -tiês, sich über etwas Geringfügiges beklagen Trik.

Avots: EH I, 287

čâpstinât Stomersee, [A. - Schwanb.], čāpstīt, s. čapstinât.

Avots: ME I, 408

čarkstinât: auch (mit ar̂ ) Golg.

Avots: EH I, 285

čarkstinât, intr., schnattern, schwatzen: kuo žagatas čarkstināja BW. 13063.

Avots: ME I, 405

[čar̃kstis, kiesichte Erde Trik.]

Avots: ME I, 405

čauksti,

1) dürre Blätter, trockene Reiser
Biel. n. U.;

2) die Eisschollen, die grösseren
(im Gegensatz zu vizas) Adsel;

3) das Rascheln:
lē̦ni plūda vēja čauksti ap lapām A. XVIII, 335.

Avots: ME I, 406

čaũkstinât, Refl. -tiês: čaũkste̦nājas pa lapām Ramkau. - Zur Bed. vgl. auch ‡ àizčaũkstinât.

Avots: EH I, 286

čaũkstinât,

1) fact., rascheln. rauschen, knistern machen:
uozuols čaukst; kas uozuolu čaukstināja BW. 1270; vējiņš čaukstināja niedr,u asās lapas A. XXI, 47;

2) intr., rascheln, rauschen, knistern:
kas tur, vilks, čaukstināja smalku bē̦rzu birztiņā BW. 1270. es klausuos, kas mežā čaukstināja BW. 9672. Refl. -tiês, rascheln, rauschen, knistern: kāds pa krūmiem čaukstinās Etn. II, 64.

Avots: ME I, 406

‡ čàukstine ² Warkl., = čaũkste II 1.

Avots: EH I, 286

‡ čaũkstiņš Salis, = čaũkste II 1.

Avots: EH I, 286

‡ čàustiês ² Nautrē̦ni, -šuôs, -suôs, beabsichtigen, sich vornehmen etw. zu tun, sich vorbereiten: trīs gadus čaušas sievu jimt. čaušas uz tirgu.

Avots: EH I, 286

‡ čêrkstis ² Laut., = ‡ čèrksnis ² .

Avots: EH I, 289

‡ cē̦rmaukstis A.-Rahden, = cē̦rmaûkša.

Avots: EH I, 268

čīčakstiņš, der Steinschmätzer Sassm.; [vgl. čakstiņš].

Avots: ME I, 415

I čiekstiņš "?": č. beidzās A. v. J. 1891, S. 1182.

Avots: ME I, 417

[II čiekstiņš, ein magerer, kränklicher Mensch Bers.]

Avots: ME I, 417

[III čiẽkstiņš, ein verirrtes Keuchel Daiben, AP.]

Avots: ME I, 417

‡ čiepstinât, piepen machen PV.: č. cālē̦nus.

Avots: EH I, 293

cikstiens, eine Strecke Weges, die mit Strauchwerk bedeckt ist Janš., Katzd.

Avots: ME I, 380

‡ čikstiens, = cikstiens (?): straignainā metā, kur ceļš gāja pa ... čikstieniem vien Janš. Mežv. ļ. Il, 252.

Avots: EH I, 290

čĩkstiens, das einmalige Knarren: laikam viņš maldījies čīkstienu dzirduot Etn. II, 89.

Avots: ME I, 416

čikstiklis,

[1) ein Gegenstand zum Stossen
od. Stochern AP.];

2) eine Schürstange, Ofenkrücke
Mar. n. RKr. XV, 110, [Stomersee, Oppek., A. - Schwanb.].

Avots: ME I, 412

cĩkstinât: c. durvis Frauenb.; schlecht Violine spielen Frauenb.

Avots: EH I, 276

cĩkstinât, fact., knarren, piepen machen: cīksti, cīksti, tu kuociņ, kas jel tevi cīkstināja. es neietu par nuovadu kārkla vīzes cīkstināt BW. 9733.

Avots: ME I, 390

‡ čikstinât Linden (in Kurl.), durch Nagen ein gewisses Geräusch verursachen: sienās ķirpis čikstina visu nakti.

Avots: EH I, 290

čĩkstinât, ‡ Refl. -tiês, knarren: vārtus, uz kuriem čīkstinājies vēja gailis Pas. IV, 95.

Avots: EH I, 292

čĩkstinât, fact., knarren, piepen machen, kläglich ertönen lassen, spielen: durvis č. citi putni savus bē̦rnus pa kūliņu čīkstināja BW. 2127. putni čalina, čīkstina un vīteruo savu rīta dziesmu. čīkstināt pijuoli, plēšiņas. Vgl. cīkstinât.

Avots: ME I, 416

‡ čīkstine Warkl. "augs dārzuos".

Avots: EH I, 292

‡ čĩkstiņi Salis, eine auf trockenen Flussufern wachsende Pflanze (= čīkstene 1 ?)

Avots: EH I, 292

cīkstiņš, der Kampf, der Ringkampf: cīkstiņā viņš nepārspējams.

Avots: ME I, 390

‡ čìkstins ² Warkl.,

1) "instrūments, ar kuo čīkstina";

2) ein Mensch,
der čīkst.

Avots: EH I, 292

‡ čikstis Frauenb., die Taschenuhr (eigentlich: der Tickende).

Avots: EH I, 290

‡ čīkstis Wolmarshof, ein weinerliches Kind.

Avots: EH I, 292

čiñkstinât, ‡ Refl. -tiês Frauenb., weinend um etwas bitten.

Avots: EH I, 291

čiñkstinât, klingen od. klirren machen: č. sīku naudu kabatā Degl.

Avots: ME I, 413

čiñkstis,

1) etwas Klingendes, der Schmatz:
vienu činksti uz lūpām MWM. X, 590;

2) [auch činkšķis Wid.], wer flennt, piept, feilscht, mit Fragen und Bitten belästigt
Etn. I, 138, Blieden, Naud.;

3) ein junges Gänschen, das dadernd umhergeht
Kav.

Avots: ME I, 413

‡ cinstiņa Mekons Melia grām. I, 24, = cintiņa (unter cinis).

Avots: EH I, 272

‡ čīpstinât piepen machen: č. cāli Bers.

Avots: EH I, 292

cipstiņš, ‡

2) "ein Keuchel"
Lixna.

Avots: EH I, 272

cipstiņš, die Goldammer; sniega c., die Schneeammer Karls. [Zu cipstêt?]

Avots: ME I, 385

čipstiņš, die Wiesenlerche (anthus pratensis L.) Sassm. [Vgl. cipstiņš.]

Avots: ME I, 414

[čir̂kstiens Selb., Kreuzb., čir̂kstiens ² Ruj., ein Milchstrahl beim Melken.]

Avots: ME I, 415

cir̃kstinât, zirpen, Geräusch machen: circenis cirkstina. Vgl. cirkstêt.

Avots: ME I, 386

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. ^2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ ² ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291

‡ II čir̃kstinât sich in Krollen zusammendrehen machen Salis: č. dziju.

Avots: EH I, 291

‡ čìrkstine ² Warkl., eine Ritze (in der Wand).

Avots: EH I, 291

‡ cir̂kstiņš ² Sails, = cìrksnis II.

Avots: EH I, 273

čìrkstis, das Gezwitscher Karls.

Avots: ME I, 415

‡ cirpstinât, = cir̂pstêt: sisenis ... zālē ... cirpstina Janš. Dzimtene V, 101. circeņa cirpstināšana I ² , 336.

Avots: EH I, 273

čirpstinât, s. čirkstinât.

Avots: ME I, 415

cìstiês: lai cīšas vie[nj uz māju Orellen; c. rad(īb)ās "in Kindesnöten sein" (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 276

cìstiês, cīstuos [doch kann cīstuos auch das Präsen zu cīties od. *cīstēties sein] od. cìšuos, Praet. cìtuos, ringen, streben, trachten, oft mit abhäng. Inf. od. pēc: ka viss, kas apkārtnē re̦dzams un dzīvs, pēc tevis cīstas JK. VII, 46. 8 stundu darba diena, pēc kuŗas tagad cīšas ārzemju fabriku strādnieki Etn. III, 125. cīties skuolā čakli mācīties Kaudz. M. viņš cītās tâ˙pat darīt SDP. V, 56. viņi cītušies savus zemes gabalus paplašināt LP. VII, 48. kas var ar viņiem (saviem tuvākiem) bē̦dāties, priecāties, cīsties, cerēt, ticēt, ja nuo viņiem ne˙kuo nezina? PA. pakaļ cīsties U. b. 93, 26. [Vgl. cīties.]

Avots: ME I, 392

‡ cīstinât Warkl., = ‡ cìstît ² .

Avots: EH I, 276

‡ cĩstiņš NB. "ein Pfannkuchen".

Avots: EH I, 276

‡ čuõkstirē (loc. s.) PlKur., = čuoksterī, čuokurā (unter čuõkars 1).

Avots: EH I, 299

‡ čučurbikstis Bērzmuiža "= čučeris".

Avots: EH I, 294

cūkastiņa, ein Muster BW. piel, ^2, 4760 ^1.

Avots: ME I, 398

‡ cũkkàpuosti, eine Speise (Kohl mit Schweinefleisch) A. Melnaiksnis Mazsalaca 53.

Avots: EH I, 281

‡ čukstiens PV., = ‡ čukstējiens: klusā čukstienā viņš pateica svarīgu ziņu.

Avots: EH I, 294

čukstin, zur Verstärkung von čukstêt: čukstin čukst tē̦vs ar māti BW. 13823, 1.

Avots: ME I, 419

čukstinât, [flüstern]: ilgi vēl čukstināja, iekam aizmiga Janš.

Avots: ME I, 419

čũkstinât, auf langsamem Feuer braten: meitene čūkstina gaļu pannā Ahs.

Avots: ME I, 425

[čukstins Wessen "ne˙kas; tukšs".]

Avots: ME I, 419

‡ čukstiņš PV. "= čuksts II ‡ 2".

Avots: EH I, 294

‡ čũkstis Frauenb. "kas nevar labi parunāt".

Avots: EH I, 298

‡ čukstiski PV., = čuksteniski.

Avots: EH I, 294

‡ čupstinât Burtneek, Wessen, = čūpstinât.

Avots: EH I, 296

čūpstinât: auch (mit û ² ) Salis, Salisb.

Avots: EH I, 298

čūpstinât, čûpstît [Wolm., PS.], čûpstît ² Salis, Ruj., -u, -īju, saugen: sukuru, kuo paši čūpsta ar gardu muti Seib.

Avots: ME I, 425

čur̃kstinât,

1) zischen machen, mit Geräusch braten:
gaļu;

2) zwitschern:
cīrulis čurkstina Dünsberg. Refl. -tiês, zischen, mit Geräusch braten, schmoren: vistiņas pannā čurkstinājās Alm.

Avots: ME I, 423

čur̃kstiņš [Wandsen], U., = čurkste 2.

Avots: ME I, 423

‡ čurkstis, die Mauerschwalbe BielU.

Avots: EH I, 297

‡ čustiņš Stenden, die Schlange.

Avots: EH I, 297

dakšasti, acc. sg., cerura venula Mežuos un ārēs II, 94.

Avots: ME I, 434

[dakšastis,

1) ein aufdringlicher Mensch
Schujen;

2) "eine Art Käfer"
Widdrisch.]

Avots: ME I, 434

‡ dakstinis Warkl., = dakstiņš.

Avots: EH I, 303

dakstiņš, daktiņš, der Dachziegel: dakstiņu jumts. [Aus mnd. dackstēn.]

Avots: ME I, 433

[dasêstiês Drsth., sich nebenan hinsetzen.]

Avots: ME I, 442

dasti: cilāt dastus Azand. 44.

Avots: EH I, 309

[dasti, s. dakša.]

Avots: ME I, 442

[dastìept Drsth., heranschleppen.]

Avots: ME I, 442

[destiês Kroppenhof bei Kokn., = dẽtiês 1 (?).]

Avots: ME I, 459

‡ de̦vasti (auch im Sing.?), Gaben (?): par muižas de̦vastiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 201, ar dažiem Avē̦nu de̦vastiem Daugava 1928, S. 3.

Avots: EH I, 317

dē̦vasti, Gaben, Geschenke Smilt.: kungs uz dē̦vastiem kārs LP. V, 21.

Avots: ME I, 465

‡ diêvpir̂kstiņš ² Pussen, = dievruociņa.

Avots: EH I, 328

‡ drèksties ² (sic!) Auleja; -kšuôs,

1) mit geringem Erfolg arbeiten;

2) "ietiepīgi prasīt, lūgt, virsū plīties, tiepties".

Avots: EH I, 333

dristins: wer hastig handelt (arbeitet) Bērzgale.

Avots: EH I, 334

[dristins Domopol "ein unruhiger Mensch".]

Avots: ME I, 500

[druôkstis ² Matthiae. plur. t.,

1) = bārkstis 1;

2) die von einem brennenden Pergel fallenden Kohlen
Bers. Zu apdruoksts.]

Avots: ME I, 507

[druõpstiņa Ruj. "ein Zwirnende".]

Avots: ME I, 507

‡ drūkstinât "pamācīt (zirgu)" Warkl.; = (bē̦rnu) rāt (mit ù ² ). Bērzgale.

Avots: EH I, 337

‡ dūkstijs, sumpfig, einschiessend: pur vijuos apgabaluos ceļi ir dūkstiji FBR. XIV, 72.

Avots: EH I, 347

‡ dzàrûkstijs ² zuobs Auleja, = dze̦ruôklis.

Avots: EH I, 352

‡ *dze̦naukstiņa (Demin.), = dzeņaukste: dābuoltiņš dze̦naukstiņu vietiņā BW. 30261, 3 var.

Avots: EH I, 355

‡ dzē̦raukstis (nom. plur.) "vieta, kur ir dzeruokļi" Warkl.

Avots: EH I, 356

džḕrksts ² , -s Stom., = džerkste II.

Avots: EH I, 365

‡ dzilstiņa (?) Karls., ein Teil des Spinnrades.

Avots: EH I, 358

dzinkstinât, einen Laut, ein Geräusch hervorbringen, klingen machen: bitīte spārnus dzinkstināja BW. 17763.

Avots: ME I, 552

džinkstinât,

1) summen;

2) džiñkstinât Dond., klingen machen:
slēģus džinkstināt. [Vgl. dzinkstinât.]

Avots: ME I, 564

‡ dzirkstinât, sprühen lassen (?): dzirkstina tādus asprātīgus juokus, ka katram jāsmejas

Janš. Līgava I, 215.

Avots: EH I, 359

džirkstinât Wessen, = bìrkstît; zur Bed. vgl. auch nùodžirkstinât und sadžìrkstinât.

Avots: EH I, 366

[dzìrkstis ² (plur. tant.) Kl., Warkh., = birkstis,]

Avots: ME I, 554

dzîstiņa ² : auch Salisb.

Avots: EH I, 362

dzîstiņa ² [Ruj., Bers.], = dzìtiņa: cik dzīstiņu aude̦klā Karls.

Avots: ME I, 558

ê̦sti, nagender Schmerz: sirdsapziņas ē̦sti, Gewissensbisse MWM. 1899, 478. Nach U. nur in der Verbindung sirdsē̦sti, sirdē̦sti, Herzenkummer gebräuchlich. Bei St. ēstes: ēstes sev darīt, sich selbst nagenden Kummer machen.

Avots: ME I, 577, 578

gaisties, s. gaisteklis II.

Avots: ME I, 588

‡ gaistin, Adv. zur Verstärkung von gàist: g. gaist Celm.

Avots: EH I, 378

[gañgastis, ein Unersättlicher, ein Nimmersatt: nevar vien paêst, kâ gangastis Trik.]

Avots: ME I, 600

gaŗastis, fem. - ste, Demin. dial. auch gaŗastiņš,

1) der (die) Langchwänzige (beliebter Beiname der Elster):
žagatīte, gaŗastīte, tā ir jūsu lakstīgala BW. 583. gaŗastes tē̦vs, gaŗastes māte, sīki mazi bērniņi (Rätsel). zaķītis, gaŗastītis. tu, suniņ, gaŗastiņ BW. 12795;

2) gaŗastīte, die Schwanzmeise (parus caudatus)
Natur. XXXVII, 83;

3) gaŗaste, garaška [mit hochle. šk aus šķ], die Eidechse
Aahof, Peb.

Kļūdu labojums:
zagatīte... 583 = žagatiņa.. 28161

Avots: ME I, 605

gaŗkâpuôsti ^2, nicht gesäuerter, in lange Schnitten (zum Kochen) zerschnittener Kohlkopf Dond., Wandsen.

Avots: ME I, 606

‡ gãrkstiens Dunika, einmaliges Röcheln: nuo slimnieka rīkles atskanēja g.

Avots: EH I, 390

‡ gaŗpìrkstnieks Serbig., = gaŗpìrkstis.

Avots: EH I, 386

gaŗpìrkstis, der Langfinger, der Dieb Selg.: kāds cits bij nousaukts par gaŗpirksti Aps.

Avots: ME I, 607

gaŗstil˜baîns, langschenkelig, langbeinig: gaŗstilbaini vīri JR. IV, 18.

Avots: ME I, 607

gaŗstil˜bis, der Langschenkelige, Langbeinige; - gaŗstil˜bu zābaki, Stiefel mit langen Stiefelschäften.

Avots: ME I, 607

ģesties, scherzen Bers. n. A. XIII, 81.

Avots: ME I, 697

I ģestiês U., missen, [nicht erreichen Wid. Aus li. (pasi)gesti].

Avots: ME I, 697

‡ ģiêstiês ² Gramsden, dünken, meinen tâ kâ ģiêžuos ² (Wurzel ģied-?) tevi kur redzējis.

Avots: EH I, 428

ģiñkstinât, = ģingât Ruj. n. A. XIII, 81.

Avots: ME I, 699

ģirkstiņa Buschh., = dzirkstele, der Funke. guns ģirkstiņa, dianthus deltoides.

Avots: ME I, 699

‡ glaũsti Salis, = glaudi: mātes g.

Avots: EH I, 391

‡ gliñkstinât Sassm., klingeln (intr.) machen: g. pulkstenīti.

Avots: EH I, 393

gļiñkstinât, klingen, läuten machen: mē̦mais nabags gļinkstina pulksteniņu Sassm.

Avots: ME I, 633

‡ glumastis (von Menschen) Planhof "?".

Avots: EH I, 394

guostiņa BW. 10569; 16471; 28901, Demin. von gùovs, Kuh.

Kļūdu labojums:
28901 = 28902, 3 var.

Avots: ME I, 692

grasti "?": neizciešami zem ikdienības grastiem Stari II, 454.

Avots: ME I, 638

‡ gribstinât Bērzgale,

1) "grābstīties, karstīties": g. kam ap sāniem;

2) "= grebt 1".

Avots: EH I, 405

‡ gribstins Bērzgale "=greblis 1".

Avots: EH I, 405

grìesti: dēļu g. istabā BW. 14781. ze̦mi g. 24217, 1. tilta g. Saikava, = gruõdi 1.

Avots: EH I, 408

grìesti, [tahm. Plur. griests aus * griestis od. * griestes, s. Le. Leseb. 119], die Oberlage, Decke; [bei St. dafür der Sing. griests. - Zu griest].

Avots: ME I, 659

‡ grīpstinât, = grīpstêt (?): ar nagu gar luoga rūti grīpstina Dünsb. Trīs romant. gadīj. 87.

Avots: EH I, 407

grùosti ² ,

1): auch sing. grùosts ² Skaista; ‡

2) grùosts ² Warkl., die Brückenbohle.

Avots: EH I, 413

[grùosti ² Warkh., Wessen, = gruodi 3.]

Avots: ME I, 671

gruosties Spr., [böse sein, sich ärgerg Wid.].

Avots: ME I, 671

‡ grûstikņi Oknfst n. FBR. XV, 175, = ‡ grûstiņi.

Avots: EH I, 412

grûstin, zur Verstärkung von grûst: darbus grūstin nuogrūst.

Avots: ME I, 668

grûstiņi (li. grūstìniai "Graupen") Oknist n. FBR. XV, 175, Kartoffelbrei.

Avots: EH I, 412

‡ gur̂kstinêt Auleja, = gurdzelêt.

Avots: EH I, 420

‡ ìeaũkstinâtiês, sich erkalten: uz ganībām un pieguļām ieaukstinājušies ..., iekš smagām slimībām iekrīt Klefelda Padoms 97.

Avots: EH I, 502

[ieblensties Für. I, anschauen.]

Avots: ME II, 4

ìebliestiês, sich hineinbegeben: Sveķītis pašā dienvidū pie viņa iebliedās Seibolt; vgl. bliezt II, 4.

Avots: ME II, 4

ìebriêst(iês),

1): iebriest, etwas quellen
St. 28; pēc zieda, kad mierīgs laiks, tad labība labi iebriest Saikava; ‡

2) iebriest, = iebrist, in Wolken untergehen
Strasden, Wandsen: saule iebriest, rītā būs lietus. vakar saule iebrieda.

Avots: EH I, 505

ìebriêst(iês), anquellen, anfangen zu quellen, schwellen, wachsen: graudiņi iebriedušies re̦snumā Zeif. Chr. II, 209. sāk iebriest ziedu pumpuri Konv. ² 1790. zirņi vēl nav pilnīgi iebriedušies Peņģ. Sakņu dārzs 65.

Avots: ME II, 5

‡ ìečapstinât, ein wenig essen (essend zu sich nehmen) Frauenb.: cik tur nu bija, tuo iečapstināja. - pietika.

Avots: EH I, 507

‡ ìečāpstinât (?) Frauenb. "= ‡ ìečapstinât".

Avots: EH I, 507

ìečaũkstinât,

1) aufrascheln, aufknistern lassen:
vējš iečaukstina salmus vai kuoka lapas Bers.;

2) "mit weichem od. raschelndem Schuhwerk hineingehen"
Lasd.: iečaukstināja pama˙zītēm;

3) etwas locker in ein Geschirr tun
Wend.; Kohl. ohne zu stampfen, ins Geschirr tun U.; Heu, Stroh und dergl. lose in einen Sack tun U.;

4) "viegli ieēst" Wend.

Avots: ME II, 7

‡ ìečĩkstinât, knarrend (knarren machend) sich hineinbegeben: rati iečīkstināja palievenī. iečīkstējās... durvis... un iznāca... meitieša stàvs... tā nuospļāvās un... iečīkstināja... atkal iekšā Kaudz. Izjurieši 51.

Avots: EH I, 507

[ìedvestiês, leicht aufseufzen: viņš drusku iedvesās Ruj., Bers.]

Avots: ME II, 12

ìeèlstiês, aufkkeuchen: smagi ieelsās vecis Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 14

ìegraustiês: auch (mit aũ ) Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 514

ìegraustiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu donnern, rollen: iegraudās piepēži bargi pē̦rkuons Kaudz. M. 290. Auch von der menschlichen Stimme gebraucht: Uoliņš iegraudās ar pilnu muti ē̦zdams Kaudz. M. 21.

Avots: ME II, 18

‡ ìejustiês, sich (hin)einfühlen: ie. uotra sāpēs Druw. ie. luomā, apstākļuos Riga u. a. nevarējām svešā pusē ie. (uns wohl fühlen), Golg. es nevarēju tai lieta ie. Ramkau:

Avots: EH I, 517

‡ ìekārstinât, = sakar̂sêt (?): luops, kas nuo iekārstinata ābuoliņu sē̦ka . . . būtu ēdis, nuosprāgtu Klēfelda Padoms 1789, S. 35. Refl. -tiês, = sakaist (?): kad . . . ābuoliņu sēka tuop sē̦tā ievesta,... nevajag tuo čupuos ... likt, bet ... izklaidīt, ka viņa neiekārstinājas Klēfelda Padoms 1789, S. 35.

Avots: EH I, 519

ìekniestiês, anfangen zu jucken N. - Peb.

Avots: ME II, 29

‡ iekrustis Frauenb., Adv., = iẽšķē̦rsām: rati paliek uz ceļa ie.

Avots: EH I, 523

[* iekstins (erschlossen aus ostle. īkstyns Welonen, Dricē̦ni u. a.) "nemierīgs, dzīvs, kas pulkā grūstās un dauzās apkārt" "namentlich von Kindern). Adjektiv?]

Avots: ME II, 30

ìekustinât,

1) in Bewegung bringen, anfangen zu bewegen:
šūpuoli;

2) * fig., anregen, bewegen:
jautājumu iekustināt. ìekustinâtãjs, wer anregt: jautājuma, atturības lietas iekustinātājs.

Avots: ME II, 33

‡ ìelustinât Sassm., = ielustêt: bija grūti viņu ie. uz braukšanu Dunika.

Avots: EH I, 528

‡ ìemelstiês, sich verirren (?): vistas ieme̦lsušās runkuļuos Lubn.

Avots: EH I, 529

ìepazĩstinât, tr., bekannt machen: tevi iepazīstināt ar manām nāves cisām Vēr. II, 309.

Avots: ME II, 50

ìeprastiês, hinter etw. kommen, erlernen, Gewandheit erlangen: viņš iepraties kuoka darbu Janš. [iepratušies ar mācībām Janš. Dzimt. ² 444. ja zirgu mituošanā jau laikuus neiepruotuoties... 338.]

Avots: ME II, 53

[I ìesirtiês, - sirstuôs, - sīruôs Linden (Kurl.), zu grollen anfangen: tu esi iesīrusēs uz manām meitenēm Janš. Dzimtene I, 289.] kāpēc tu esi tāds iesīries? Apsk. I, 354.

Avots: ME II, 63

ìeskàistiês, auch ìeskàist Spr., zornig, böse werden: par tuo zirnēklis ieskaities vēl vairāk Etn. II, 176.

Avots: ME II, 64

ìešļakstinât, tr., hinein -, einspritzen: ar airi laivā jaunu ūdeni Kaudz. M.

Avots: ME II, 77

ìesnaũstiês, einnicken, einschlummern: slimnieks bij iesnaudies Vēr. II, 313. Ungew. das Aktiv ìesnaust: es iesnaudīšu saldi MWM. X, 153.

Avots: ME II, 68

[I ìestibât, prügeln: saimnieks ganu krietni iestibāja Nigr.]

Avots: ME II, 73

II ìestibât, ìestibuôt, intr., herein -, hineinwackeln: viņš iestibuoja istabā.

Avots: ME II, 73

[ìestibît Wolm., PS., Trik., = iestebît.]

Avots: ME II, 73

ìestidzinât, versinken machen, versenken: mēs pasauli iestidzinam materiālismā MWM.

Avots: ME II, 73

ìestìepiêns, die Spannung, der Zug; ar vienu iestiepienu od. vienā iestiepienā, in einem Zuge, unverwandt: skriet vienā iestiepienā. viņš gribēja pabraukt gaŗām vienā iestiepienā Kaudz. M. le̦dus gabali vienā iestiepienā steidzas gaŗām A. XII, 92. ar vienu pašu iestiepienu skatīties viņā A. XII, 814. izdzēra vienā iestiepienā šņabi Vīt. pūš vienā iestiepienā Vīt. 33. [zirgam bija tik viens iestiepiens, kad ve̦zums bij nuo dangas laukā Fest.]

Avots: ME II, 73

ìestìept, tr.,

1) etw. dehnen, recken, einspannen:
auklu iestiept vairāk vai mazāk Antrop. II, 109. tēviņš, kaklu iestiepis, raudzījās pa caurumu R. Sk. I, 28;

2) spannen:
viņš sēž, savas acis uz vienu vietiņu iestiepis Liev. skats bij stīvi iestiepts uz vienu vietu MWM. XI, 183;

3) herein -, hineinschleppen:
tik tikkuo varēja maisu iestiept klētī. [iestiept (= ielikt) tīklu Fest.] Refl. - tiês, sich erstrecken: e̦ze̦ra līkums iestiepās labi tālu lielajā mežā Blaum.

Avots: ME II, 73

[ìestigât, (eine stiga herstellend) zumessen: katram savu gabalu meža iestigāt PS., Trik.]

Avots: ME II, 73

ìestigt, intr.,

1) einschiessen, einsinken:
mežsargs iestieg tādā purvā JK. III, 75. atrada cirvi zemē iestigušu LP. VII, 953;

2) versinken, hineingeraten:
viņš iestidzis nabadzībā LP. VI, 237; ve̦lna naguos III, 46; aklā nelaimē IV, 140. viņš dziļās duomās iestidzis iet savu ceļu Liev.

Avots: ME II, 73

ìestigums, das Versunkensein: stiprais ik uz sitiena cēlies nuo iestiguma ārā LP. VI, 547. [ìestiguôt C., = iestigât.]

Avots: ME II, 73

iestildzis "begierig, versessen auf etwas erpicht" Kronw.

Avots: ME II, 73

ìestilêt [mit ll ?]"?": katrs zvejas saimnieks duod savu (tīkla) gabalu - 9 1/2 asu gaŗu - iestilē̦tu Etn. II, 106.

Avots: ME II, 73

iestilpt, = ietilpt: kūtī ragi neiestilpa BW. 32416. [Das - s - ist hier wohl das infigierte Reflexivpronomen.]

Avots: ME II, 73

ìestingrinât, tr., befestigen: mācībniekus iestingrināt kristīgā dzīvē.

Avots: ME II, 73

ìestiñgt, irgendwohin geraten bleiben: iestingt klizmā LA. smaids pārskrēja pār ģīmi, iestinga lūpās Saul.

Avots: ME II, 73

ìestiprinât, ìestipruôt, tr., befestigen, stärken: sliecēs mietnes; spēku. viņš ar šiem vārdiem rauga savu iestiprināt. Refl. - tiês, sich befestigen, sich stärken: Dārtiņa iestipruojās tik tāli, ka iedruošinājās pārkāpt pār svieksni A. Up. duomas juo vairāk iesakņuojās un iestiprinājās A. XI, 693.

Avots: ME II, 73

ìešvĩkstinât,

1) zum Knallen, Rauschen bringen:
pātagu;

2) einflüstern:
viņam ausīs iešvīkstina, kādas tās šķiņķības Liev.

Avots: ME II, 79

ìetràustiês,

[1) schwerfällig und mühsam hineinsteigen
Lettg., Erlaa, Bers. (hier mit àu ² ), Schujen, Druw.]: tusnīdama un rauguodamās mamma nu bij ietraususēs gultā A. Up. [ietr. kuokā, ratuos Schujen, Sissegal;

2) sich allmählich hineinbewegen:
kuo tu ietrausies manā vietā? Heidenfeld.]

Avots: ME II, 83

[ìeveñstiês, schwerfällig, halb kriechend hineingelangen: tâ piedzēries, ka nevarēja ne ratuos ievensties Stenden.]

Avots: ME II, 87

ìevḕrsties, - šuôs, - suôs, sich einfinden, sich einschleichen: nezāles labībā viegli ievēršas Kand.

Avots: ME II, 88

ìevērstiês, bemerken, wahrnehmen: ieveries, sveša māte, kur nāk mani bāleliņi BW. 18983.

Avots: ME II, 88

ìezĩtiês, = ìepazĩtiês, kennen lernen: mēs labāki iezīsimies viens uotru B. Vēstn. [Bei Für. I unter zīt auch iezīt, = pazīt, kennen.]

Avots: ME II, 92

‡ ĩksti Siuxt, Adv., = ĩsti: bij jau ī. suķelis, - tāds, kas uz ruokām ī. kuo celt bij.

Avots: EH I, 500

[* īkstiņa (> ostle. eikstiņa Wessen), eine kleine Stange, Rute. Vgl. jaikstiņa.]

Avots: ME I, 835

‡ ikstins, in der Verbind. skraida kâ i., von einem sehr lustigen; bewegllchen, unruhigen Kinde gesagt Lettg.

Avots: EH I, 429

îkstis (gen. s. - šķa) [PS., Trik.], ikstis (aus îkstis; gen. s. ikša) N. - Schwanb., iksts, - s Fianden, Ilsen, îksis Raipol, Landskorona, îkšķis, îkšis Tr. IV, 322, Lind. Mag. XIII, 2, 61, îšķis ² Kand., Spr., [Salis], der Daumen: trešais raganai bijis liels īkstis LP. VI, 993. sēdi uz dūri, uz īksti atspiedies, scherzhafte Redensart, wenn kein Platz zum Sitzen da ist. tu, puisīt, svelp gar īksti, du kannst pfeifen A. XVI, 306. gul savās bailēs, ka ne īkšķa nepakustina LP. V, 167. es tev duošu xaltus cimdus bez īķšķiem nuodarītus BW. 17198. īkšķa re̦snumā, daumendick. Das Demin. îkstîtis, îkšķĩtis,

1) ein kleiner Daumen;

2) der Däumling:
tāpēc ka dē̦ls ir bijis tik maziņš kâ pirksta lielumā, viņu iesaukuši par īkšķīti JK. V, 22. Zu [ali. inkštys], apr. instixs "Daumen . [Nach d. Daumen: av. tūma - "feist" zu urteilen, weiterhin vielleicht zu inguen "Geschwulst in der Schwamgegend", gr. ἀδήν "Drüse", schwed. ink "Blutgeschwür bei Pferden", økkr "Geschwulst"; hierher denn wohl auch īksts "Niere". Apr. instixs vielleicht dissimilatorisch aus * inkstixs].

Avots: ME I, 835

ikustiņš, ikustītis, ein bischen, ein Stückchen, mazs gabaliņš, kumuosiņš, kuo sakuot rāda pie pirksta gala (vgl. ikucis), cik liels: bē̦rnam es iedevu mazu ikustīti maizes Druw. n. A. XIV,1,409.

Avots: ME I, 704

īkustiņš, eine kleine Quelle Hasenp. n. U., Dond. n. A. XIV, 1, 409; vgl. īkasts.

Avots: ME I, 835, 836

irstiês, prt. -suôs, -ĩjuôs, sich ärgern, zürnen (bes. in der Zstz. mit sa-): vai tad tu nu atkal irsies kâ dusmu pūce Naud. [Zu li. aršýtis "zornwütig toben"?]

Avots: ME I, 710

[ir̃stinât Ruj., auftrennen (eine Naht).]

Avots: ME I, 710

‡ ìstin ² Kaltenbr., Adv., = ĩste̦n(i) eigentlich, recht, wirklich: treša (sc.: māsa) bija ī. sveša BWp. 552, 4. ī. labi rudzi Kaltenbr. nevar zināt ī. ebenda.

Avots: EH I, 501

‡ īstinība Pas. IV, 168 (aus Atašiene), Strods Par. vōrdn. 74, = ĩstenĩba.

Avots: EH I, 501

ìstins ² (unter ĩste̦ns): auch Strods Par. vōrdn. 74, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72: īstinu draugu Pas. X, 256 (aus Sakstagals). pa īstinam sakuot VIII, 491.

Avots: EH I, 501

[izakstinât Für. I "hurtig, flink machen."]

Avots: ME I, 712

izaukstinât, abkühlen, kalt werden lassen Karls.

Avots: ME I, 713

‡ izblenstiês "aussehen" Für, I; eine Zeitlang spähend umherschauen (nach etwas) Rutzau (mit eñ); "izmeklēties" NB.

Avots: EH I, 435

‡ izčakstinât,

1) ausschwatzen:
kâ čaksts visu izčakstina AP., Jürg.;

2) schmatzend ausfressen
AP., PV.: sivē̦ns izčakstinājis visas iebē̦rtās auzas Nautrēni; das Beste sich aussuchend; liederlich aus(fr)essen N.-Peb., Sessw.;

3) (Heu oder Stroh raschelnd durchsuchen
Meselau: izčakstināju visu sienu, bet neatradu (tur iekritušuo lietu); raschelnd ausschütteln Smilten: kad kūliens nuokults, tad salmus saliek ieliņās, iet gar ieliņām, tur kreisuo ruoku virsū un ar labuo nuo apakšas čakstina salmus, lai graudi birst ārā; tâ dara, kamē̦r visi salmi izčakstināti;

4) mühsam; mit ungenügender Kraft ausdreschen
Meselau: vienu riju gan jau izčakstinājām;

5) "izrušinât" Kacēni: i. krāsnī uogles; = izrušinât, izirdinât, izčubinât 1: i. mīkstu gultu Druw., Smilten. vārpas izčakstinātas (= peles izē̦dušas grau-dus nuo vārpām) AP., C., N.-Peb. peles izčakstinājušas labību;

6) = izmĩstît Zögenhof: i. linus. Refl. -tiês,

1) zur Genüge schmatzen (gewisse Laute von sich geben)
Meselau: čakstiņš izčakstinājās un aizlaidās PV.;

2) eine Zeitlang (im Heu oder Stroh) raschelnd suchen
Meselau: izčakstinājuos ilgi, bet neatradu;

3) zur Genüge schwatzen
PV.

Avots: EH I, 439

‡ izčaukstinêt Warkl., = ‡ izčabinât 3 (?): lācis izčaukstinēja nuo meža.

Avots: EH I, 439

‡ izčûpstinât ² Salis u. a., mit den Lippen aussaugen (auslecken).

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât: "zu stark ausbraten (tr.)" Seyershof: izčurkstinājusi visu gaļu: tauki vien, un nuo gaļas ne˙kā!

Avots: EH I, 440

izčur̃kstinât, izčur̂kstinât Mar. n. RKr. XV, 116, tr., ausbraten: gaļu.

Avots: ME I, 724

‡ izdrumstinât PV. "= ‡ izdrumslinât 4".

Avots: EH I, 443

izèlstiês, schwer atmen, keuchen längere Zeit: ķēve apstājas, izelšas labu laiku LP. IV, 60.

Avots: ME I, 734

izgaustiês, lange wehklagen, jammern, fortwährend in den Ohren liegen: kuo es tad neizlūdzuos un neizgauduos Aps.

Avots: ME I, 737

‡ izgremstiês, aufhören zu maulen Für. I. Vgl. ‡ izgrem̃ztiês.

Avots: EH I, 449

izklim̂stiês ² Grühn., umherlaufen, umherirren, sich abquälen: e̦smu diezgan izklimtusies pa pasauli Alm. izklimties un izte̦kājies pa dienu Alm., Burtn.

Avots: ME I, 753

izkraukstinât, izkraũkš(ķ)inât, knakken machen bis zum Aufhören des Knachens: pirkstus.

Avots: ME I, 754

izkustinât, tr.,

1) bewegen, in Bewegung bringen, durch Bewegung gelenkig machen:
savas kājas A. XI, 146;

2) schwankend, wankend machen, von der Stelle bringen:
viņš satvēra stabu un mēģināja tuo izkustināt Poruk.

Avots: ME I, 757

‡ izlakstinât Bērzgale, Schwanb., Warkl., = izlecinât 2: puiši grib meitas i.

Avots: EH I, 462

izpaustiês "?": katra (valsts) mazu brīdi stāv un izpaušas, drīz atkal iznīkst Manz. Post. I, 499.]

Avots: ME I, 778

‡ izpļaûkstinât ² Frauenb. "mit der Hand schlagend (eine Flüssigkeit aus einem Gefäss) verspritzen".

Avots: EH I, 473

izplenstiês, sich ver -, ausbreiten: tā izplendās pār visu tik bagātuo leišu un latviešu gara mantu RKr. X, 13. milzenim svārki izplendās, cēlās Wid. tie daudz tālāku izplenžas RKr. VIII, 11. drīz viņa (ķilda) izplensies pa visu zemi Lautb. [Vgl. li. išsplendu "werde breiter".]

Avots: ME I, 782

‡ izrastiês (li. išsiràsti),

1) herauskommen, sich einstellen
Frauenb.: vakarā atkal izruonies uz lauka!

2) entstehen:
kur tu tik svē̦ts izradies? Zaravič. citi sivē̦ni izruonas (sich erweisen?) taidi ar sausiem zuobiem Auleja.

Avots: EH I, 476

izsḕrstiês, zur Genüge, nach Herzenslust zu Gaste sein, gastieren: visu ziemu izsērsies Vāczemē LP. V, 101. diezgan izsērsies e̦smu LP. VI, 136.

Avots: ME I, 796

izskàistiês, zur Genüge, längere Zeit grollen: Antuons skaitās, izskaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 797

‡ izskaĩstinât,* verschönern: nav ne˙kāds izskaistināšanas līudzeklis kâ dāmai lūpu zīmulis Daugava 1936, S. 74.

Avots: EH I, 479

‡ izšķirstinât, auseinandersprefzen: pirkstus drausmīgi izšķirstināja Brigadere Dievs, daba, darbs 31.

Avots: EH I, 485

izšļakstinât, izšļakstît, tr., herausspritzen: krupji izšļakstina arī mīzalus, kad viņus vajā Konv. ² 2023. Refl. - tiês, intr., herausspritzen: siekalas straukā krītuot neizšļakstās Strautz.

Kļūdu labojums:
2023 = 2029

Avots: ME I, 812

izšņakstinât (unter izšņakât): auch Schibbenhof.

Avots: EH I, 486

izsnaũstiês, ausschlummern: nu brangi izsnauduos.

Avots: ME I, 801

izstìebruôt, = izstiedzēt: rutki, [sīpuoli] izstiebruo [Bauske].

Kļūdu labojums:
= izstiedzēt = Blütenstengel entwickeln

Avots: ME I, 806

izstiêdzêt, intr., ins Kraut schiessen: lang und dünn auswachsen, in grossen Ranken ausschiessen: izstiedzējusi labība, kas izaugusi tieva un gaŗa. kartupeļu asni izstiedzējuši pagrabā. puķe izstiedz pakrēslī C., Smilt. tie īsti pagraba asni, bāli un izstiedzējuši A. XI, 470. sīkie bērziņi bij izstiedzējuši A. XVIII, 134. skuoluotājam tik jāstiepjas gaŗumā un tievumā, juo maizes kurvis stāv augsti un pēc tā stiepjuoties un staipuoties izstiedzē un izžūst kâ stāds, kam nav derīgas zemes DL.

Avots: ME I, 806

‡ izstiegt Segew., in grossen Ranken ausschiessen.

Avots: EH I, 483

[izstìelêt ² Warkl., = izstīlêt.]

Avots: ME I, 806

‡ izstìepiêns, einmaliges Ausstrecken: ar vienu ruokas izstiepienu.

Avots: EH I, 483

izstìept, ‡

4) "izmežģît" PlKur.

Avots: EH I, 483

izstìept (li. išstiẽpti), tr.,

1) ausspannen, ausdehnen, ausstrecken, ausrecken:
meitas aude̦klus izstiepj uz pļavu. izstiepj savu ruoku II Mos. 4, 4. sevišķi izstiepti tē̦luojis krustmātes viesmīlīguo namu A. XII, 39;

2) mit Mühe heraus -, hinausschleppen:
briedi nuo meža;

3) austrinken, ausstechen:
kannu alus U. Refl. - tiês, sich ausdehen, ausstrecken, ausrecken: cigārs pīpējuot izstiepjas vēl gaŗāks Kaudz. te piepēži izstiepjas gara ruoka LP. VII, 237. uz uotru nelaimi izstiepies, uz savu saraujies Kaudz. M. velc, vēzīti, izstiepies (Var.: izplēties), es turēšu atspēries BW. 28212. es pie viņa neiešu, lai viņš te manā priekšā vai izstieptuos Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
izstiepj uz pļavu = izstiepj uz pļavas

Avots: ME I, 806

‡ izstigât,

1) = izstiguôt: pirms ciršanas. mežs jāizstigā Stenden; "sadalīt, zemes gabalu" N.-Wohlfahrt;

2) (hoch gewachsenes Gras) austreten
AP.: i. pļavu.

Avots: EH I, 483

izstiguôt, gerade Linien durchhauen, ziehen in: mežkuopis it labi zin, kāpēc mežu vajag izstīguot Vēr. II, 718.

Avots: ME I, 805

izstiknît, tr., mit Mühe herausziehen (aus einer feuchten, zähen Masse): guovs nevarēja izstiknīt kāju nuo muklāja Bers. Refl. - tiês, sich mit grosser Mühe herauszuhelfen versuchen: tie izcēlās, izstiknījās, bet velti MWM. VIII, 247.

Avots: ME I, 805

izstil˜pêt, ‡

2) ausrecken, -dehnen
Ekau, Grünw.: i. ādu (Leder).

Avots: EH I, 483

izstil˜pêt, izstil˜pinât, tr., abquälen: vai, kâ tādā ceļā zirgus izstilpina! Wain.

Avots: ME I, 806

‡ izstìlt ² , -stiļu (Līvāni) od. -stìlstu ² (Pilda), -stilu, = iztilt, aushalten: nevaru tur ilgāk i. Jāsmuiža, Warkh. nevar savā ādā i. Bērzpils. viņš karstumu labi izstilst Ludsen.

Avots: EH I, 483

izstipis [?] Bers. (Part prt.), = izlepis.

Avots: ME I, 806

izstipt,

1): tuo ... tur re̦dzē̦dams tâ izstipušu Dünsb. Vecie grieķi II, 107; ‡

2) izstipis Gramsden "nuosprādzis vai tiktāl pamiris, ka jau stīvs".

Avots: EH I, 483

izstipt (li. išstìpti), sich ausstrecken beim Liegen: puisis visu svētdienu gulēja izstipis Dond., [Nigr.].

Avots: ME I, 806

‡ izstirinât Stenden, = iztirinât 2: nāc dancuot, i. kājas!

Avots: EH I, 483

[izstirinâtiês, zur Genüge zappeln: bē̦rns iztirinājies Dond., Nigr.]

Avots: ME I, 806

izstir̃kâtiês, sich anstrengen, abmühen: visi mēs iztirkājāmies gar akmeni, bet akmeni pacelt nevarējām Kand.

Avots: ME I, 806

‡ izsũkstinât Gramsden, allmählich (her)aussaugen AP., N.-Peb., Perkunen, Schwanb., Sessw.: i. me̦du nuo šūnām, smadzenes nuo kauliem. mēģina tuo (lūpu) arī i. Stabur. b. v. J. 1925, S. 211.

Avots: EH I, 484

‡ izsūkstinâtiês (?) Schwitten, izsūkstîtiês Trik., zur Genüge sūkstîtiês 2: nevar vien i.

Avots: EH I, 484

izsvepstinât, intr., lispelnd hervorbringen: viņš beidzuot izsvepstināja Apsk.

Avots: ME I, 809

‡ izšvipstinât, vergeuden, vertun, verschwenden Golg.: i. mantu.

Avots: EH I, 487

‡ izšvukstinât Bērzpils, = izstrèbt, ausschlürfen: i. šķīstumu nuo bļuodas.

Avots: EH I, 487

‡ izvēm̂stiês ² (??), -šuôs, -suôs AP. "zur Genüge Unsinn schwatzen".

Avots: EH I, 494

I izveñstiês Stenden, Selg., = izvempties: nevarēja nuo grāvja izvensties.]

Avots: ME I, 827

II izveñstiês, sich wozu entwickeln, werden: uz skatuves varuot it ve̦cas sievas par jaunām izvensties Lautb.

Avots: ME I, 827

‡ izvilˆstinât ² Seyershof, (wiederholt) durch Betrug entlocken.

Avots: EH I, 496

izvilstinâtiês, sich durch Betrug herausziehen U.

Avots: ME I, 829

jaikstiņa,

1) [jàiksts, - s (Schwungstange einer Wiege") Kreuzb., jàiksta Arrasch], eine dünne Stange; ["eine der Länge nach entzwei- geschnittene Rute" (ar jaikstiņām pārsien bē̦rza sluotas); "ein Pergel oder ein Stäbchen" Setzen, Sonnaxt;

2) "ein langes, dünnes Frauenzimmer
Nerft. [Wolh mit vorgesetztem j -, vgl. îksts "Rute". Das ai kan in Nerft auch auf altes ei zurückgehen; vgl. eikste od. eikstiņa Brucken "eine dünne Stange".]

Avots: ME II, 95

je̦sti, ‡

2) "gut"
PV.: tâ būs jest(i).

Avots: EH I, 563

[je̦sti, Adv., schlecht: man izgāja je̦sti Garossen, Trik., Mitau.]

Avots: ME II, 110

kaistin, zur Verstärkung von kàist: tas pret savu sirds ķēniņieni kaistin kaist Lautb.

Avots: ME II, 135

‡ kalstinât, hungern lassen Pāvīte, PV.: jūs tuo zirgu ilgi kalstinājāt.

Avots: EH I, 579

*kankstinât, *kankstinẽt, zu erschliessen aus ‡ apkankstinât, ‡ apkankstinêt.

Avots: EH I, 584

‡ kàpasti ² Auleja, = kàpusti ² .

Avots: EH I, 601

‡ kārstiklis A.-Schwanb., = kā`rsteklis ² .

Avots: EH I, 604

kar̂stin, zur Verstärkung von kar̂sts und kar̂st I: karstin karsta vēlēšanās Vēr. II, 1251. galva tam karstin karsa Poruk.

Avots: ME II, 164

‡ karstinât, erhitzen Diet.

Avots: EH I, 589

‡ I kar̂stine Pilda, Warkl., das Fieber.

Avots: EH I, 589

kar̂stinis, das Fieber Warkl., [Wessen, Memelshof], Aknīste. [Vgl. li. kar̃štinis "лихорадочный", kar̃štinė "Nervenfieber".]

Avots: ME II, 164

[kar̂stins Bers., ein wenig heiss.]

Avots: ME II, 164

‡ kastiks, ein hakenartiges Instrument, mit Hilfe dessen Behältnisse aus Bäumrinde geflochten werden Pilda.

Avots: EH I, 592

‡ kastiņš, ein Instrument zum Ausschaben der Teigreste aus dem Brottrog Stenden: ar kastiņu izkasa abru.

Avots: EH I, 592

kaķàustiņas, ein Muster im Kleide: šuva bezpiedurkņus ar kaķaustiņām A. XIII, 228.

Avots: ME II, 139

kaũlastiņa, einen knochigen Schwanz habend, Epitheton des Hundes: kuo, sunīti, kaulastiņa, tukšu mežu lādināji BW. 12795.

Avots: ME II, 174

[ķe̦pasti, das Pfeifenöl Meselau; ķe̦pasts, ein Mischmasch Tirs.; vgl. ķe̦pe̦sti. In Sehlenhof und Ipiķi gebrauche man ķe̦pasts od. ķe̦pastiņa in der Bed. von šķipsnis.]

Avots: ME II, 366

ķe̦pe̦sti,

1) [ķe̦pē̦sti Grosdohn], eine klebrige Masse, z. B. das Pfeifenöl
[ķepasti N. - Schwanb., ķe̦pasts Sessw. (vielleicht mit hochle. a aus e̦)]: ķepe̦sti - me̦lnais šķidrums, kas sakrājas pīpē Lasd., Bers. [ķe̦pe̦sts Bers., eine klebrige Mischung verschiedener Stoffe], Sessw. ;

2) Schmutz, Kot:
kuo tu, bērniņ, tur rīkuojies pa ke̦pe̦stiem Bers. ;

[3) ķe̦pe̦sts Mar., Fleischabfälle, daraus man Seife kocht.
] Zu ķept.

Avots: ME II, 367

‡ ķerstikla Latv. Av. n. Diet. "ein Zwinger, Verliess".

Avots: EH I, 697

ķērstiņa,

1) eine Hexe:
kūtīs gājušas raganas burt vis˙vairāk pa naktīm; iedamas tās sacījušas: "dievs palīdz, guosniņas! vai gaidāt ķērstiņas?" LP. VII, 534;

2) ein Beiname des Eichörnchens:
vāverīt, ķerstiņa MWM. I, 125.

Avots: ME II, 376, 377

‡ ķîkstinât Kaltenbr., = čĩkstinât, schlecht geigen. Wohl mit hypernormalem ķ für č.

Avots: EH I, 705

‡ ķ ìkstine ² , sedum purpureum Oknist, eine gewisse Pflanze Gr.- Buschh. Wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čīkstene 1.

Avots: EH I, 705