stirināt

stirinât Arrasch, Drosth., Schwanb., Golg., Lös., Selsau, Bers., Saikava, Meiran, Lubn., Gr. - Buschh., Memelshof, Bauske, Lieven - Behrsen, Dunika, Wandsen, Dond., tr., bewegen, schütteln; zucken, zappeln machen: kājas. vīrelis kājeles vien stirina JK. III, 1. māk Ieviņa dančus vest, māk kājiņas stirināt BW. 942, 3. Refl. -tiês, zappeln Nigr., Drosth.: kuo tâ ar kājām stirinies? Dond. man tik bij jāstirinājas, lai dabūtu akmeni ārā ebenda. vēl tā blusa stirinās (Var.: kustējās, spārdījās) BW. 12878, 1 var. Nebst li. III p. prt. nusistirena Liet. pas. II, 232 wohl zu aksl. prostrěti (prs. prostьrǫ) "ausbreiten", r. простерéть "ausstrecken", ai. stṛṇōti "wirft hin", prastara-ḥ "Erstreckung", av. staraiti "sternit", gr. στόρνῡμι, lat. sternō "strecke hin" u. a. (bei Watde Vrgl. Wrtb. II, 638 f.). Reimwort zu tirinât.

Avots: ME IV, 1072


stirināt

stirinât, Refl. -tiês: tur vairs nav kuo s.: pieķe̦rts zādzībā esi! um Talsen.

Avots: EH II, 580