strĩdêt Bl., -ēju, streiten St.: es dzirdēju... lielu dumpi strīdējam: tē̦vs vēlē, māte liedza, tautiet[i]s lūdza raudādams BW. 15067, 1. viņš strīdēja kādu stundu Sessw., Bers. Refl. strīdẽtiês Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., stridêtiês ² Lös., Nerft, Preili, -uôs, -ẽjuôs, sich zanken, miteinander streiten U. Aus mnd. striden.

Avots: ME IV, 1091

strĩdêt, Refl. -tiês: prs. strìžuos ² , 3. p. strìdies ² , 1. p. pl. strìžamies ² Kaltenbr., jāstrīdējas Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 26.

Avots: EH II, 588