strĩpa Wolm., Karls., Salis, strīpa U., strìpa ² Prl., strìpe ² Kl., strīpe Spr., St., der Streifen, Strich, die Linie U.: pastata visas (meitas) vienā strīpē Pas. III, 238 (aus Bikava). ielienu kruodziņā un ieve̦lku siltu strīpu krūtīs (trinke einen Schnaps) Ezeriņš Leijerk. II, 12. - Plur. strīpas, quadriertes Zeug (Halbwand) zu Weiberröcken Spiess n. U. Nebst estn. trīp "Streifen, Strich" aus mnd. stripe.

Avots: ME IV, 1092

strĩpa: trim strīpām lindraciņi BW. 20523, 14 var. graudu s. vis˙apkārt pe̦lūm (piedarbā me̦tuot izkultuo labību) Siuxt.

Avots: EH II, 589