strūgala Wid., ein Eiszapfen; zu strūga I? Oder zu nl. dial. struikelen "erstarren" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 634)?

Avots: ME IV, 1097

strūgala: pilēja ... kâ pavasarī strūgalas saules pusē Dünsb. Trīs romant. gadīj. 34.

Avots: EH II, 591