Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'strampe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'strampe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (14)

aikāties

aikâtiês, -ãjuôs,

1) strampeln, sich sperkeln (hauptsächlich von Schafen während der Schur, seltener von kleinen Kindern gesagt):
es ne˙maz nevaru cirpt, ka tā aita tâ aikājas Wain.;

2) "saukāt, bļaustīties" Rutzau: gans mežmalā aikājas.

Avots: EH I, 4


čeberēt

čeberêt, -ẽju "sich bewegen" (strampeln?): bē̦rns, augšpēdus gulē̦dams, čeberē ar kājiņām Wessen.

Avots: EH I, 288


cērot

II cē̦ruôt, auf dem Rücken liegend mit den Beinchen strampeln BielU. Zu li. kėrùotis "ķe̦puruoties".

Avots: EH I, 268


izdangāt

izdañgât, tr., austrampeln, austreten, ausfahren: luopi izdangājuši pļavu, ganības, ceļu Nötk., Druw., Laud., [Adsel].

Avots: ME I, 725


izdumpļāt

izdumpļât, tr., aufwühlen, austrampeln: zirgi izdumpļājuši visu pļavu Grünh. n. A. XIV, 2, 73.

Avots: ME I, 729


izļāčot

izlâčuôt, tr., mit den Füssen austrampeln, schmutzig machen: izlāčuojis visu istabu. Zu lâcis.

Avots: ME I, 763


izmīdīt

izmĩdît [li. išmìndyti], tr.,

1) austrampeln, austreten:
ceļu, pļavas, labību. miežus izmīdīšu BW. 32758, 1;

2) ausdreschen:
metienu. ar zirgiem agrāki izmīdīja graudus nuo varpām.

Avots: ME I, 772


izmīņāt

izmĩņât (li. is(mýnioti), tr., austrampeln, austreten: izmīņāts ceļš Etn. IV, 33. kur izmīņāju, tur vēl labāk aug LP. VI, 594.

Avots: ME I, 773


izmiņģēt

izmiņģêt, tr., austreten, austrampeln: pļavu vajaga izsaragāt nuo izmiņģēšanas LA. izmiņģējis zaļu zāli, lai aug balti kāpuostiņi BW. 32523, 2.

Avots: ME I, 771


izpēdot

izpê̦duôt, austreten, austrampeln: suns izpē̦duojis puķu duobes Sassm.

Avots: ME I, 779


izžukstīt

izžukstît, tr., austreten, austrampeln PS.

Avots: ME I, 833


oļļāt

oļļât, -ãju, in der Zstz. mit iz-, tr., austrampeln, ausfahren: ceļš tâ izoļļāts, ka ne˙maz uz priekšu tikt Gold.

Avots: ME II, 908


šķārdīt

šķãrdît Durben, N. - Bartau, (mit âr 2 ) Dunika, Wandsen, (mit ā`r 2 ) Warkl., -u, -ĩju, = šķaidît 1: zirgs le̦du šķārdīt šķārda ar asajiem pakaviem N. - Bartau. zemes pa galsiem ar pakaviem šķārdi Plūd. Llv. II, 93. (kumeliņi) nāk kājinas kapādami, baltu smilkti škārdīdami BW. 26541, 7 var. (aus N. - Bartau). Refl. -tiês, energisch, unbändig strampeln Dunika, Wandsen: spārdies un šķārdies, cik gribi Janš. Dzimtene 2 II, 311. tu pa gultu šķārdīdamās apsviedīsi... galdiņu Dzimtene V, 104. (zirgs) spe̦rdams pakalkājas gaisā, šķārdīdamies un pieme̦zdams iekšā sē̦dē̦tājiem pilnas acis ar sniegu Bandavā II, 235. kuo tam dusmuoties un šķārdīties RA. Für skārdît (I), mit dem š(ķ)- von šķērst.

Avots: ME IV, 23


trumpe

trùmpe 2 Warkl., = strampe">strampe I 2: pūt, eņģeli, vara trampi (Var.: strumpi)! BW. 27613. Aus mnd. trumpe "Trompete".

Avots: ME IV, 246