strebināt
strebinât,
1) fakt. zu strebt, mit einer flüssigen Speise speisen
(tr.) Wolmarshof: (māmuļīte) ar pieniņu strebināja (Var.: stribināja), lai meitiņas baltas aug BW. 2930, 1 var. labi mani pamieluoja: sēņu zupu strebināja (Var.: stribināja) ar sudraba karuotīti 26407 var.;
2) freqn. zu strebt U.
Avots: ME IV, 1085
1) fakt. zu strebt, mit einer flüssigen Speise speisen
(tr.) Wolmarshof: (māmuļīte) ar pieniņu strebināja (Var.: stribināja), lai meitiņas baltas aug BW. 2930, 1 var. labi mani pamieluoja: sēņu zupu strebināja (Var.: stribināja) ar sudraba karuotīti 26407 var.;
2) freqn. zu strebt U.
Avots: ME IV, 1085