strèbinât Jürg., Arrasch, Drosth., (mit ê ² ) Nigr., Dond., Wandsen, fakt. zu strèbt, mit einer flüssigen, zu löffelnden Speise speisen (tr.): deva gaļu ēst, sēņu zupu strēbināja (Var.: stribināja) BW. 32785, 3.

Avots: ME IV, 1087

strèbinât: dē̦lus teļa putru strēbināja Tdz. 42259.

Avots: EH II, 586