Paplašinātā meklēšana

‡ apstreipuļuôt, herumtaumeln um: a. ap galdu.

Avots: EH I, 117

ìestreipuļuôt [PS., Lis.], intr., herein -, hineintummeln, herein -, hineinwackeln: piedzē̦rušais cilvē̦ks iestreipuļuoja istabā.

Avots: ME II, 74

izstreipuļuôt, intr., hinaus -, heraustaumen: es izstreipuļuoju pa durvīm A. XX, 563.

Avots: ME I, 806

nùostreipuļuôt,

1): tad tik vien tu varēji, kâ n. visu tāpeli ar tādiem līkāniem! Druw.

Avots: EH II, 91

nùostreipuļuôt,

1) "начирикать, напестрить (о письмѣ)" Spr.;

[2) hintaumeln, hinuntertaumeln:
dzē̦rājs nuostreipuļuoja nuo ceļa Mesoten, Golg., N.-Peb., Jürg., Widdrisch, (mit eî) PS, piedzēries viņš tuomē̦r līdz mājai kaut kâ nuostreipuļuoja Lis., C., Mitau. ar muokām viņš tuo gabalu nuostreĩpuļuoja Salis n. visu dienu Lettg., Ermes, Ar.;

3) taumelnd austreten:
dzē̦rājs, pa ceļu iedams, tuo nuostreipuļuojis Lös., Aahof, Druw., Sessw.;

4) "von der geraden Linie abweichend unrichtig (etwas) vollziehen":
ja nav izdzīta taisna vaga tīrumā, tad saka, ka e̦suot nuostreipuļuois Lis.;

5) "bestreuen"
(?) Druw., Lös.]

Avots: ME II, 860

[pastreipuļuôt, ein wenig taumeļn: p. drusku uz priekšu.]

Avots: ME III, 109

pìestreipuļuôt, heran-, hinzuwanken: viņa piestreipuļuoja pie gultiņas Stari III, 35. piestreipuļuo klāt, ... skatās miglainām acīm paziņā RA.

Avots: ME III, 298

sastreipuļuôtiês, plötzlich taumeln: kājas sastreipuļuojās un pats... līdz padusēm ūdenī Kaudz. Jaunie mērn. laiki lll, 160.

Avots: ME III, 748

uzstreipuļuôt: uzstreipuļuoja uotram A. Upītis Pirmā nakts 117.

Avots: EH II, 735

uzstreipuļuôt, = uzstraipelêt.

Avots: ME IV, 385

‡ nuoģeñģerêt Frauenb., = nùostreipuļuôt 2: n. līdz sienai, kur pieturēties.

Avots: EH II, 48

[nùomeimuruôt Golg., = nùostreipuļuôt 2.]

Avots: ME II, 818

[nùomeimuruôt Golg., = nùostreipuļuôt 2.]

Avots: ME II, 818

sastrebinât,

1) schlürfen machend sättigen:
s. bē̦rnus Wolmarshof;

2) aufschlürfen machen:
s. putru bē̦rniem C. sastreipuļuôtiês,

Avots: ME III, 748

straimuļuôt Smilt. n. U., straimuluot L., = streipuļuôt. Zu streimuļuôt.

Avots: ME IV, 1081

straipalât LKVv., Zachar. 12, 12, straîpaļât ² Bl., straipalēt Glück, L., U., straipelēt Glück Zachar. 12, 12; St., -ẽju, straîpuluôt ² Karls., straipùuôt LKVv., Wid., = streipuļuôt: kas ar kājam straipalē Glück Hiob 12, 5. viņa suoļi nestraipalēs Psalm 37, 31. brandvīnnieki... ar truoksni straipelē St. n. Plūd. Llv. II, 191. Zu streipuļuôt.

Avots: ME IV, 1081

streipalêt, streipaļuôt, s. streipuļuôt.

Avots: ME IV, 1085

streipeļuôt, s. streipuļuôt.

Avots: ME IV, 1085

streĩpuļuôt Salis, Bershof, Lin., Iw., strèipuļuôt ² Kl., streîpuļuôt PS., Serbigal, Lös., C., Nötk., streîpuļuôt ² Mitau, Wolgunt, Ruj., AP., streipuļuôt U., streipeļuôt Fest., strèipaļuôt ² Nerft, strèipulât ² Preili, -ãju, streipalêt Plūd. Rakstn. I, 124, -ẽju, taumeln: Sprw. streipaļuo kâ mieļu piedzēris JK. II, 327.

Avots: ME IV, 1086

strē̦puļuôt U., (mit ẽ̦) Autz, Üxkül, Kl. - Roop, = streipuļuôt. Zu li. parstrapinti "heimtarkeln", wfläm. strāf "stark, streng" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 632.

Avots: ME IV, 1089

‡ treĩpelêt Puhren, = streipuļuôt.

Avots: EH II, 692

‡ treĩpuļuôt Iw., = streipuļuôt: žūpas treipuļuoja nuo viena galda uz uotru Veldre Dēli un meitas 71. guovs ... treipuļuo uz pakaļas kājām un nevar uzcelties Pēt. Av. II, īp. pielik., S. 5.

Avots: EH II, 692

‡ uzstreimuļuôt C., = uzstreipuļuôt.

Avots: EH II, 735