strigt (li.
strigti "stecken bleiben; втыкаться, вонзаться" Izvěst. III, 367) U., Dond., Dunika, Nigr., N. - Bartau, Frauenb., Kurs., Gr. - Essern, Katzd.,
striêgu 2 Līn.,
strigu, = stigt: sunim pat kājas cietā zemē striga LP. IV, 114.
zirgam kājas un ratiem riteņi dziļi striga iekšā Janš. Bandavā I, 18.
aplam stridzis LP. V, 385.
gailis... palika tik smags, ka... pa muižas placi ejuot tam... striga VI, 273.
estevi stradzināšu strieguošā avuotā BW. 23247.
Nebst straignis, strieguons, striegt, strigts, strigals, stridzināt zu li. straigyti "hineinstossen" (s. J. Schmidt Voc. I, 55), lat. strigāre "stehn bleiben", norw. strika "einhalten", strīka "den Lauf hemmen" u. a., s. Būga KSn. I, 287, Persson Beitr. 458 ff., Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 29 f., Walde Vrgf. Wrtb. II, 649.Avots: ME IV,
1089