striegonis
strieguonis, strieguons Dr., striêguôņa 2 Dunika, eine morastige, einschiessende Stelle: strieguoņa dūņās A. Niedra Fiziskā ģeografija. kas viņu bij izvilcis nuo nespē̦ka strieguoņa? A. XV, 413. striegons Kalleten "eine Grube, in welche die Mistjauche abfliesst.
Avots: ME III, 1092
Avots: ME III, 1092