strigts (li. strigtas "Köder" Geitler Lit. Stud. 112) N. - Bartau n. Etn. I, 121, Lasd., der Köder, die Lockspeise (an der Angel). Zu strigt, striegt.

Avots: ME IV, 1089

strigts: auch Gramsden, Perkunen (ein Fischlein als Lockspeise), Preiļi (Kur. Nehrung); pavasaŗuos gan gŗūti dabūt striktu (tâ saucamās tubas, mazas zivtiņas, kuo liek ē̦smai uz me̦ncu āķiem) Veldre Dzīve pie jūŗas 19.

Avots: EH II, 588