striena
striena,
1) striênas 2 Kalleten, acc. pl. strienus MWM. VI, 193, die Hinterbeine, Lenden:
viņš sāka zirgu ar vicēm kapāt pa ceļiem un strienām (auch in Rutzau) CTR. I, 20. ar... nātru sauju abām (meitām) pa striênām 2 ! Janš. Dzimtene 2 III, 375;
2) "?": ūdenszâle ruda līdz zemei strienas vij R. Sk. II, 38. Entlehnt aus žem. strienos < s(t)rė´nos (mit ė´ z. B. in Lazdijai im Suwalkischen) "Lenden"
(s. dazu Walde Vrgl. Wstb. II, 633 und 705).
Avots: ME IV, 1093
1) striênas 2 Kalleten, acc. pl. strienus MWM. VI, 193, die Hinterbeine, Lenden:
viņš sāka zirgu ar vicēm kapāt pa ceļiem un strienām (auch in Rutzau) CTR. I, 20. ar... nātru sauju abām (meitām) pa striênām 2 ! Janš. Dzimtene 2 III, 375;
2) "?": ūdenszâle ruda līdz zemei strienas vij R. Sk. II, 38. Entlehnt aus žem. strienos < s(t)rė´nos (mit ė´ z. B. in Lazdijai im Suwalkischen) "Lenden"
(s. dazu Walde Vrgl. Wstb. II, 633 und 705).
Avots: ME IV, 1093