stràdinât, tr., fakt., arbeiten lassen, betätigen, in Betätigung bringen: zemnieks savu (sc.: sievu) strādināja BW. 12419. tiem ļaudīm palīgā, kuo bez saules strādināja 33832. ūdens te strādina daudz dzirnavu Kaudz. M. mašīnas... cilvē̦ku strādināmas Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 159.

Avots: ME IV, 1084

stràdināt: viņu dikti strādinājusi Pas. VI, 170. strādināj[u]si šuo vienā strādināšanā IX, 465.

Avots: EH II, 585