stulbināt

stul˜binât: (mit ùl ² ) "maldināt, apdullināt" Lubn., "mulsināt" Odziena, (mit ul˜ ) Schujen, Smilten, "stulbu padarīt" (mit ùl ² ) PV., (mit ùl) Nötk.; spuožās vizmas stulbināta, galva nuoslīgst apskurbusi Rainis Dz. un d. III ² , 15.

Avots: EH II, 594