I stērķêt, = stērķelêt 1 Wid.: stērķē̦ta aube BW. 24758, 3 var. stẽrķē̦ts krāgs grauž kaklu Ahs. Aus mnd. sterken "stärken".

Avots: ME IV, 1064

II stērķêt, -ẽju,

1) = stēķât U., (mit ẽr) Hofzumberge: baļķus Mag. III, 1, 93, Naud. stērķē̦tu (Var.: stēķē̦tu) istabiņu BW. 9920;

2) tüchtig prügeln
Naud.

Avots: ME IV, 1064

II stērķêt,

1): stērķēja ... baļķus Jauns. J. un v. 99.

Avots: EH II, 578