stērķētII stērķêt, -ẽju,1) = stēķât U., (mit ẽr) Hofzumberge: baļķus Mag. III, 1, 93, Naud. stērķē̦tu (Var.: stēķē̦tu) istabiņu BW. 9920;2) tüchtig prügeln Naud.Avots: ME IV, 1064