I stũķis Drosth.,

1) stùķis ² Lis. "vīstuolis": tīt stūķī, einwickeln Smilt., Serb. n. U.; stũķis PS., Jürg., stūķis Burtn., Wenden, U., stũķītis Wolm., ein Winkelkind; bē̦rnu tīt (nuosiet MWM.) stūķī (stūķītī Wolm.), ein Kind einwindeln U., LP. VI, 1034: nuomazgātuo bērniņu ve̦cmāte satina stūķī BW. I, S. 177. tiklīdz bē̦rnu nuokristī, tam jāattin kājas nuo stūķa vaļā 179;

2) ein dick angekleideter Mensch
Burtn.: saģērbies re̦sns kâ stūķis;

3) ein ungeschickter Mensch
Freiziņ; ein fauler Klotz U.;

4) stūķis Ahs., ein altes, steifes und träges Pferd:
sievišķi tik ar kādu ve̦cu stūķi drīkst braukt Ahs. n. RKr. XVII, 54;

5) ein Vielfrass
Etn. IV, 97. In der Bed. 5 wohl von stūķêt 2 abgeleitet; sonst wohl aus mnd. stuke "kleiner Haufe (Bündel)". Anders Persson Beitr. 3091.

Avots: ME III, 1109

I stũķis,

1): stuķītis (Windelkind)
- auch AP.;

3): ein ungeschickter und unachtsamer Mensch
Frauenb.; ‡

6) ein sehr wollüstiger Mensch
Frauenb.; ‡

7) eine Stampfe zum Zerstampfen gekochter Kartoffeln
Mežamuiža n. Ceļi VIII, 231.

Avots: EH II, 597

II stũķis Salisb., Salis, Bauske, Lambertshof, Kartoffelbrei Alt - Ottenhof, Aahof, Katzd. Abgeleitet von stūķêt 1.

Avots: ME III, 1109

II stũķis,

1): auch Seyershof; ‡

2) "staks" (mit ū ) Kurmene; "kamuoli nuo sagrūstiem kartupeļiem un kaņepēm" Seyershof.

Avots: EH II, 597