I sukrs (li. sukrùs "agil, beweglich, flink, schnell"),

1) drall, sehr fest Spiess
n. U.: sukra dzija me̦tas skrudzē Siuxt. sagriez auklu labi sukri! Naud. sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52;

2) energisch:
Sprw. ņem sukri ar rasu! Alksn.-Zund.;

3) schnell: gan iet sukri" bet ne˙maz nevar sasniegt pilsē̦tu;

4) "?": sukri zuobi O.-Bartau. Nebst sukls zu sukt(iês).

Avots: ME III, 1118

I sukrs,

2): auch (Adv. sukri) Grünh.; saņemšuoties tuoties citās dienās sukrāki Birznieks-Upītis Pastar. skolā 83. - "pilsē̦tu" ME. III, 1118 zu ersetzen durch "pilsē̦tu Pas. VI, 284 (aus Selg.)". Zur Etymologie s. auch E. Lidén KZ. LXI, 8.

Avots: EH II, 601

II sukrs suns Wandsen "ein Hund, der Maulwurfshaufen aufzuscharren liebt"; zu sukit.

Avots: ME III, 1118