Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sukrs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sukrs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

sukrs

I sukrs,

2): auch (Adv. sukri) Grünh.; saņemšuoties tuoties citās dienās sukrāki Birznieks-Upītis Pastar. skolā 83. - "pilsē̦tu" ME. III, 1118 zu ersetzen durch "pilsē̦tu Pas. VI, 284 (aus Selg.)". Zur Etymologie s. auch E. Lidén KZ. LXI, 8.

Avots: EH II, 601


sukrs

I sukrs (li. sukrùs "agil, beweglich, flink, schnell"),

1) drall, sehr fest Spiess
n. U.: sukra dzija me̦tas skrudzē Siuxt. sagriez auklu labi sukri! Naud. sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52;

2) energisch:
Sprw. ņem sukri ar rasu! Alksn.-Zund.;

3) schnell: gan iet sukri" bet ne˙maz nevar sasniegt pilsē̦tu;

4) "?": sukri zuobi O.-Bartau. Nebst sukls zu sukt(iês).

Avots: ME III, 1118


sukrs

II sukrs suns Wandsen "ein Hund, der Maulwurfshaufen aufzuscharren liebt"; zu sukit.

Avots: ME III, 1118

Šķirkļa skaidrojumā (5)

mezglains

me̦zglaîns, me̦zgluôt, me̦zgls [Wolm., Ruj., Arrasch, Bauske, Kand.], me̦zgs, = mazglains usw.: ar me̦zglaiņu diegu nevar šūt Ahs. n. RKr. XVII, 39. sukrs diegs šujuot me̦zgluojas (verknotet sich) ibid.

Avots: ME II, 609


sakrs

sakrs (?) Wid. "= čakls"; für *sukrs (= li. sukrus "flink")? Falls zuverlässig, aus čakls. *sukrs kontaminiert?

Avots: ME II, 656


skrudzēt

skrudzêt, -ẽju,

1) zusammendrehen, -drillen
Bielenstein Holzb. 572; kräuseln (vom Haar, im VL. gebr.) U.;

2) sich zusammendrillen (von der Schnur gesagt, die gedreht wird)
Biel. n. U., Frauenb., Dond., Wandsen, Siuxt. Refl. -tiês Deg., sich kräuseln: sukrs diegs skrudzējas Ahs. n. RKr. XVII, 52.

Avots: ME III, 898


sukls

sukls Nigr., schnell, fix, flink: sukls zirgs, sukla meitene Janš. Nebst sukrs zu sukt(iês).

Avots: ME III, 1117


zukrs

zukrs,

1) = drukns Vīt.;

2) stark
Dr. Vgl. sukrs I.

Avots: ME IV, 750