sulât: guovs, kas tikkuo ap Lieldienām bij atne̦susies, nu jau trūka cieti, visu vasaru tā tikai sulājusi Jauns. J. un v. 252. kuo viņš sulā (weint)? Seyershof. Refl. -tiês: ve̦cā mēnesī cirsts kuoks sulājas un nežūst Seyershof.

Avots: EH II, 602

sùlât ² ,

1): "čūlāt" Oknist, (mit ū ) Hasenpot; slapja malka sùlā ² Auleja. lai sūlāja pīredziņi (krāsnī ce̦puot) BW. 8117;

2): atstāju savu māti kai ceplīti sūlājuot Tdz. 47091.

Avots: EH II, 608