surkstēt

surkstêt,

1) = čur̃kstêt l: strautiņš te̦k sur̃kstē̦dams Gramsden;

2) = sūr(k)stêt: acis surkstēja Apskats 1903, S. 616.

Avots: ME III, 1125


surkstēt

surkstêt,

2): kam acis surkst Austrums XX, 741.

Avots: EH II, 604