suss,

1) "?": suss ve̦d guovi gar dzirdekli (Rätsel) RKr. VII, 1175;

2) = sàuss Tirsen, Warkl., Bauske, AP.: susa zeme.

Avots: ME III, 1126

‡ suss (Adj. od. Subst. ?) Druw. "sabuozies; cilvē̦ks, kas sadusmuojies".

Avots: EH II, 604

suss,

1): s. (angeblich: "sutris; kas sũt") guļ devīņuos kažukuos Rätsel aus Silajāņi.

Avots: EH II, 604