svîdêt Arrasch, C., Golg., Jürg., Lis., Kl., Kr., Sessw., (mit
î 2 ) Bauske,
-ẽju, svîdinât C., Jürg., (mit
î 2 Dond., Dunika, Ruj., Salis, Selg., Widdrisch, tr., fakt. zu
svîst, schwitzen machen (svīdēt) Biel. n. U.,
in Schweiss treiben: laime svīdē kumeliņu (Var.:
zirgus nuosviedrēja) BW. 6629, 2 (ähnlich: 8945 var.; 12309; 22438 var.).
augsti kalni, smags ve̦zums svīdē manus kumeliņus; tīri rudzi, smagas dzirnas svīdē mūsu malējiņas BW. 7945 (aus Lettihn).
kumeliņu... svīdināšu (Var.:
sviedruoju) 14712, 2.
saules svīdējuošās tveicēs R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 175. Dazu das nomen agentis
svīdē̦tājs, in der Verbind.
svīdē̦tāju zâles, Schwitzmittel: ļaudis lietuo avenes ar tēju par svīdē̦tāju zâlēm Pūrs III, 37. - Refl.
svîdêtiês Lis.,
svīdinâtiês Ar.,
sich in Schweiss treiben Ar.,
(vor lauter Arbeit) schwitzen: ir diezgan kuo svīdēties, da gibt es genug zu arbeiten Kaudz.
bija dažreiz kuo svīdēties Saul. I, 97.
Avots: ME III,
1162