svēpt,

1) (gew. in der Zstz. mit iz-), ausräuchernd vertreiben
(mit ê) Warkh., Saikava (prs. -pju); = (iz)skaust Bers.: nuo uomas nez kas ārā visas (sc.: duomas) svēpj V. Egl.;

2) svêpt, (materiell) herunterkommen:
viņš bija nuolaidīgs saimnieks, svēpa kâ svē̦puoņa, kamē̦r izsvēpa nuo mājas Druw. n. RKr. XVII, 80,

Avots: ME III, 1153

svēpt,

1): "kūpināt" (mit ê ) Līvāni; s. (mit ê; "kvēpināt" ) vuškas Auleja; bites s. (mit ê; "kūpināt" ) Sonnaxt; s. (mit ê ) visus ve̦lnus nuo istabas laukā Heidenfeld; in Saikava auch: "ar ļaunu dzīt laukā nuo dzīvuokļa vai nuo vietas" (mit ê ); ‡

3) "spēji, aši sist" Auleja: kai svêpe zuobuos, taî tam zuobi nuo mutes laukā.

Avots: EH II, 616