svars (li. svãras "das Pfund; die Wage"),

1) das Gewicht (die Schwere selbst, und das die Schwere prüfende Gewicht):
sudrabs vilka (Var.: svēre) gŗūtu (Var.: smagu) svaru, wog schwer BW. 5598. īsti svara mieži Alm. Meit. nuo sv. 4. ja tuos neiesēsi svaru dienā, tad tev izaugs tik viegli... 5. liduo Nebijušais... bez vaida un bez svara Vēr. 1904, S. 292. pūķis uztupies bumbas svarā LP. VI, 53. puods zemes svarā bijis līdzīgs 25 mārciņām Etn. IV, 150; zemes svars - 25 mārciņas III, 138. izšķīruši... lieluo un mazuo zemes svaru IV, 150. šī lieta nebij ne˙vienam ne˙kādā svarā, hatte keine Bedeutung Mērn˙l. 236. Upmalim bij svars (Bedeutung, Ansehen, Autorität) muižā Aps. II, 20. kas tad nu tādām blēņām piegriezīs lielu svaru? BW. svara kauss U., die Wagschale: nuošķiebušies svaru kausi Krilova pas. 62. svara tilts U., eine Zugbrücke; svari, die Senker am Setznetz Bielenstein Holzb. 670;

2) gewöhnlich plur. svari, die Wage:
uztupies uz svariem LP. VI, 53. svari jutīgi Dravn. svaru nams U., das Wagegebäude in Riga;

3) ein Hebel
Biel. n. U.;

4) svari, eine Blume.
Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1143

svars,

1): saimnieks deva savu svaru (ein bestimmtes Quantum)
linu Seyershof. kad meitas savērpa svarus (ein bestimmtes Quantum für den Wirt), tad dabūja sev vērpt ebenda. divpadsmit svaru linu katram vajadzēja samalt par dienu; katrā svarā 60 mārciņu ebenda. svari Kaltenbr., ein bestimmtes Quantum Flachs, das man ehemals auf den Gütem binnen einer gewissen Zeitfrist aufspinnen musste. taga[d] jau duo[d] uz svariem (= ar svaru) Frauenb. n. Fil. mat. 79. kur tuo svaru e̦sat dabūjuši? wo habt ihr den Strich bekommen (zu Betrunkenen)? BielU.;

2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; ‡

5) ein Klotz als Gegengewicht am Brunnenschwengel.

Avots: EH II, 612