svecēt

svecêt, -ẽju O. - Bartau n. U., = (z)vecêt, prügeln; mutig zu arbeiten antangen.

Avots: ME III, 1146

svecêt: tam sākuši s. ar pātagu kātiem Blaum. Raksti II

5 (1939), 50.

Avots: EH II, 613