I vecêt (ksl. vetъšati "antiquari"), -ẽju, altern, alt werden Spr., Golg., Nötk., Selsau, Wessen, Vīt., Zvirgzdine: un Andra māte! vecējusi arī viņa Aps. Il, 29. viņas jaukā seja sāk jau vecēt Vīt. sēnes sāk vecēt ders. Refl. -tiês, alt werden, veraltern U.

Avots: ME IV, 515

I vecêt: vom Aussehen altern, unschön werden Bērzgale.

Avots: EH II, 766

II vecêt, prügeln U.: vecēt ar spinu Arrasch, Jürg. Aus veķêt . svecêt, zvecêt?

Avots: ME IV, 515

II vecêt: auch C., Morizberg.

Avots: EH II, 766