Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sveicinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sveicinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

nosveicināt

[nùosveicinât, grüssen (perfektiv): bufetnieks acīgi nuosveicina De̦glavs Rīga II, 1, 250.]

Avots: ME II, 863

Šķirkļa skaidrojumā (5)

atsveiķināt

‡ atsveĩķinât radus Dunika, Kal., Rutzau, sich vor dem Tode von den Verwandten verabschieden. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, = atsveicinâtiês: a. nuo kāziniekiem. Aus li. atsvéikinti.

Avots: EH I, 173

sveicināt

I sveĩcinât (li. svéikinti "grüssen") AP., C., Bershof., Dond., Iw., Līn., Salis, Serbigal, svèicinât Salisb., svèicinât 2 Nerft, Prl., Preili, sveîcinât 2 Ruj., grüssen, begrüssen (nach L. in Livland "unerhört"; nach St. tahmisch): puiši, ruokas mazgājiet, ja gribieti sveicināt (viņu) BW. 11688. dieva dē̦ls saules meitu sveicināja 32919. laipni mājiniekus sveicināt LP. I, 165. sveicināta esi tu, Marija! Lettg. tad (ja aitas būs rudzuos sagājušas) māte tevi nesveicinās vis Janš. Paipala 36. sveicināmi vārdi LP. VII, 763. Refl. -tiês, einander (be)grüssen, sich begrüssen: nu sveicinās,... kâ jau kas re̦ti tikušies LP. V, 325. ar eitiem sveicināties BW. III, 1, 82. preceniece sveicinādamās cienāja visus ar brandvīnu 16. Subst. sveicinâtãjs, der Grüssende: sirmais sveicinātājs bijis pats dievs LP. V, 109.

Avots: ME III, 1146