I svepstinât Bers., lispeln Vīt., Lasd., undeutlich sprechen C.; "čâpstinât" (mit der Zunge) Schibbenhof, Serben, Schujen, Lennew.; sprechend mit der Zunge anstossen Libau: šis spārduot svepstināja Apsk. v. J. 1903, S. 376. ar lūpām viņš svepstināja, bet vārdu saprast es nevarēju Vīt. sivē̦ns ē̦duot svepstina Serben.

Avots: ME III, 1151

I svepstinât: undeutlich sprechen Gramsden; lispeln Kroppenhof (Kr. Riga).

Avots: EH II, 615

II svepstinât (?) Lasd. "kūpinât" sv. skalu.

Avots: ME III, 1151

III svepstinât Odsen "= laistît (wiederholt giessen)"; kuo tie bē̦rni tur svepstina (iesmeļ ūdeni karuotē un lej atkal atpakaļ)?

Avots: ME III, 1151