sveši

svèši ² Mar. n. RKr. XVII, 122, Druw., Golg., Tirsen, Adv. zu svè̦ts "heilig", sehr, stark, eindringlich: svēši ("spēcīgi") de̦g Lis. iecirtums kājā tik svēši sāp ka ne paciest nevar Druw. n. RKr. XVII, 80. kundze svēši nuobē̦dājās A. v. J. 1902, S. 322. kâ mušas svēši kuož Stomersee.

Avots: ME III, 1154