svipšķis
svipšķis,
1) in der Verbind. svipšķi mest, stark ins Feuer blasen
Ahs. n. RKr. XVII, 55: met svipšķi, lai uguns ātrāk iepūšas!
2) ein Windbeutel
Wid.
Avots: ME III, 1161
1) in der Verbind. svipšķi mest, stark ins Feuer blasen
Ahs. n. RKr. XVII, 55: met svipšķi, lai uguns ātrāk iepūšas!
2) ein Windbeutel
Wid.
Avots: ME III, 1161