svēpoņa

svê̦puoņa, comm., einer, mit dem es (in materieller Hinsicht) bergab geht, der herunterkommt: kaimiņš ir tāds svē̦puoņa, nav ne maizītes, kuo ēst Druw. n. RKr. XVII, 80. Bērziņuos dzīvuoja par rentnieku tāds svē̦puoņa, ka beidzuot pa˙visam izputēja Druw.

Avots: ME III, 1153