svê̦ps Warkl., Lubn. "ein schmutziger, verräucherter Mensch" Lubn.: tīri kā miegs, kâ svē̦ps ("par lipīgu cilvē̦ku") Celm.

Avots: ME III, 1153

svê̦ps, ‡

2) "?": četrus pūrus linu sēju, tuo ni svê̦pa ("ne nieka") neizauga Auleja.

Avots: EH II, 616