Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīca
132 718 šķirkļi
svīnēt
svīnêt
,
1)
schmutzig werden
(mit
ĩ)
Janš.;
2)
s.
svīnît.
Avots
: ME III,
1163
svīnēt
svīnêt
, Refl.
-tiês,
2):
balts lakats ātri svînas
2
Seyershof.
Avots
: EH II,
620