svīnēt

svīnêt,

1) schmutzig werden
(mit ĩ) Janš.;

2) s. svīnît.

Avots: ME III, 1163


svīnēt

svīnêt, Refl. -tiês,

2): balts lakats ātri svînas 2 Seyershof.

Avots: EH II, 620