tārst

tārst St., U., (mit ãr) Bl., -šu, -su, _ tāst, tēst; târst ^2, -šu, -su Bauske "= pērt, prügeln".

Avots: ME IV, 150

tārst: auch B. Bergm. Mag. VI, 46.

Avots: EH II, 672