tēkāt

I tē̦kât Ruj., Salis, Widdrisch (čech. těkati "laufen"), -ãju, hin und her laufen U.; "langsam gehen" (mit ẽ̦) Salisb., Segew.: cilvē̦ki kā skudras tē̦kā šurpu, turpu A. XI, 470. kazlē̦ni lustīgi tē̦kā Dünsb. n. Seifert Chrest. II, 245. kukainis tẽ̦kā Salisb. (fig.) duomas tē̦kāja apkārt A. v. J. 1896, S. 567. - Subst. tē̦kâtãjs, eine Maus, eine Ratze Neik. n. U. Zu tecêt.

Avots: ME IV, 170


tēkāt

I tẽ̦kât,

1): auch Lems., Zögenhof; langsam und mit kurzen Schritten gehen
Seyershof; ‡

2) läufisch sein (vom Vieh)
Salis.

Avots: EH II, 677


tēkāt

II tē̦kāt, = tē̦gât 1, forscnen St. (aus L.): naktī runāju es ar savu sirdi, manam garam bij jātē̦kā (mein Geist muss forschen) Glück Psalm 77. 7.

Avots: ME IV, 170