Paplašinātā meklēšana

kuõrtẽlis,

2): duod kuorteli brandavīna BW. 34574. jau mucina nuotecēj[u]se devītā kuortelī 19813 ¹ .

Avots: EH I, 688

‡ neģḕrtēlis ² Oknist, ein schlechter, nichtsnutziger, untauglicher Mensch, eine solche Sache: nuo teve nibe lāgas cilvē̦ks iznāk - tāds n. tik esi. laba nāža nav - tik tāds n.

Avots: EH II, 13

puskuõrtẽlis, 1/8 Stof.

Avots: ME III, 429

pũtẽlis,

1): eine Speise aus Hafermehl und saurer Milch
(mit ù ² und è ² ) Kaltenbr.; "?" Blieden n. FBR. XVI, 97; ‡

2) ein leicht aufgebrachtes und dann weinendes Kind
Wolm.

Avots: EH II, 344

pũtẽlis Jakobshof, Schibbenhof, pũtêlis Kursiten, Nigr., Gr.-Essern, pũtelis N.-Bergfried, Bl., tahm. pũte̦ls Windau, Dond., pũtele Selg., eine Speise aus gekochtem Hafer, Gerste, Roggen, Weizen, Erbsen und Bohnen, die getrocknet und dann vermahlen und mit saurer Milch gegessen werden; pũtelis, eine Speise aus Erbsen; pūtelis, eine Speise voa Hafermehl U.; ein Auflauf Wid.; eine kalt zu essende, dickgrützartige Speise aus Gerstenmehl und saurer Milch Dond.; "ēdiens, kuo pagatavuo nuo piena un visām labības sugām kviešiem, rudziem, miežiem, auzām, zirņiem - parupji samaltām" Grünh.

Avots: ME III, 453

reĩtẽlis, ein Lärmender; reĩtẽļuôtiês, lärmen Planhof.

Avots: ME III, 506

retēlis: retèlîtis ² Oknist n. Ceļi VIII, 236.

Avots: EH II, 367

retēlis Buschh., Grünh., retēliņš Heidenfeld, retēliņi Saikava, retẽļi Ronneb. n. RKr. XVI, 16, Wolm., Jürg., Gr.-Buschhof, Kursiten, reteļi U., potentilla tormentilla Schr.: retelīšu lapiņas Tirzm. reteļu sē̦kla MWM. VII, 510.

Avots: ME III, 514

saũtēlis, schwüle, feuchtwarme Luft KL - Dselden; "ein Faulpelz, der sich zu sonnen liebt" (mit àu) Stackeln; "eine Vorrichtung zum Bähen von Ruten an der Oberlage der Badstube" N. - Peb.

Avots: ME III, 778

‡ skritẽlis NB.,

1) "uz pakauša riņķī sagrìezušies mati";

2) "kuoka duru aizšaujamais".

Avots: EH II, 510

svêtêlis ² (unter svêtelis ² ): (fig.) kuo tāds s. (ein langbeiniger Mensch von hohem Wuchs) te staigā? Dunika.

Avots: EH II, 617

utēlis, ‡

2) Schimpfname fur einen bettelarmen Menschen
Kalz. n. Fil. mat. 30; ‡

3) Demin. (zu uts?) Nerft n. FBR. XIX, 103.

Avots: EH II, 716

utēlis (?) Saikava "eine Art Möwe".

Avots: ME IV, 310

kuõrtẽlis PS., C.,

1) das Quartier, die den Soldaten angewiesene Wohnung:
zaldāti gājuši pa mājām kuorteļuos LP. VII, 658 ; Logis, Wohnung überhaupt, wofür jedoch besser dzīvuoklis ist ;

2) ein Viertel ;
so namentl. kuortēlis brandvīna, 1/4 Stof Branntwein. [Entweder mit uo aus ŭa (vgl. Le. Gr. § 26d und mnd. quartēr), oder aber aus einer deutschen Form mit o (vgl. kordēle "Quart" bei Frischbier I, 408.]

Avots: ME II, 348

‡ kur̃telis Līn. "= kuõrtēlis, ein kleines Gefäss". Wohl ein Hypernormalismus für kuortēlis.

Avots: EH I, 679

nùokùopt, tr.,

1) abräumen, beschicken, in Ordnung brigen, unterbringer:
nuokuopa visu, kas tur atradās Kaudz. mājā viss nuokuopts Duomas III, 343. rudenī visu uz reizi nevar nuokuopt A. XX, 231. mēs nuokuopām darba lietas XX, 651. mēs mājā nuokuopām ve̦zumus paspārnē Kaudz. galds bij nuokuopts, der Tisch war abgedecket Blaum. laukus nuokuopt, die Ernte vom Felde abnehmen: kāzas dzēra rudenī kad lauki nuokuopti BW. III, 1, 87;

2) aufessen, auffressen, austrinken:
mans jaunākais dēliņš nu nuokuopt sāka atliekas Dünsb. ātri Jēcis tuo (krašas gabalu) nuokuopj Neik. šis puskuortēlis bij tâ˙pat stāvu nuokuopts Aps. vilks lien kūtī aunu nuokuopt LP. V, 175;

3) wahrnehmen:
lapsa nenuokuopa, ka uguns salmuos krita St. t.,

4) nuokuopt luopus, das Vieh schelect pflegen, herunterbringen
Biel. Refl. -tiês, die häuslichen Arbeiten verrichten, alles in Ordnung bringen: meitām vakarā vēl šis tas kuo nuokuopties LP. III, 43.

Avots: ME II, 804, 805

‡ nuoplezdinât Dunika, eine Weile schwingen: svētēlis nuoplēzdināja spārnus un aizlēce pruojā. Refl. -tiês ebenda, schwankend, mit den Händen fuchtelnd und mit unsicheren Schritten (auf einem glatten Weg) hingehen: n. līdz akai (ziemā pa apsalušu taku).

Avots: EH II, 76

‡ re̦tāls AP., eine gewisse Blume (= retēlis?).

Avots: EH II, 367

skâbulis, ‡

3) "pūtēlis" Kaltenbr.; eine gewisse Speise Kalupe n. Ceļi VIII, 226 (mit Beschreibung).

Avots: EH II, 503

šķe̦tna, = ķe̦tna, Klaue; fig. von den Wellenkämmen: viļņi... me̦t savas šķe̦tnas augšā līdz pat dārza žuogam JR. VII, 2. Wenn šķetna älter ist als ķe̦tna (dies aus šķe̦tna und ķe̦pa kontaminiert?), etwa zu li. sketerà "Widerrist det Pferde", skēteras "Dachfirst" (bei Būga Aist. Stud. 72), sketēlis "хребет" (bei Būga KSn. I, 129)?

Avots: ME IV, 31

tēle U., tēlis U., = tē̦ls.

Avots: ME IV, 170

‡ tēls, -s, = tē̦ls I (Bild, Figur): visas viņu tēlis samaitāt Glück IV Mos. 33, 52. raiba t. Weish. Salom. 15, 4.

Avots: EH II, 677