tīkuôt, s. tīkât.

Avots: ME IV, 200

tīkuôt,

2): auch (mit ĩ) Orellen. Refl. -tiês,

2): auch (mit î ² ) Seyershof; sāka pēc tās t. Dünsb. Vecie grieķi II, 46.

Avots: EH II, 685