tairis

tairis,

1) = truoksnis, Lärm: taisījuši lielu tairi Pas. VI, 203;

2) "?": tairu, tairu, smuktairīti, nu ir ziņģes pa˙galam! . . tur sēž . . . māte, ziņģes, tairus rakstīdama BW. I, S. 797, No 26, 7. gans šuorît dzied tikai tairus vien (nur den Refrain tairarā, ohne jeden Text)
Bauske.

Avots: ME IV, 123


tairis

tairis,

1): iznāca liels t. (mit ài 2 ) Meselau. liels t. Pas. XI, 418. pa˙laikam taĩri ("traci") taisa bē̦rni Serbig., Smilt.

Avots: EH II, 664