tàisnîgs, rechtschaffen, gerecht: t. cilvē̦ks MWM. VIII, 730. būšu tev taisnīga Pas. V, 151. taisnīgi spriest Stari II, 611. Subst. tàisnîgums, die Rechtschaffenheit, Gerechtigkeit(ssinn) Konv. ² 871.

Avots: ME IV, 124, 125

tàisnîgs: zirgiem tagad taisnīgi (= taisni, pa˙tiesi, nu˙die) bads Salis.

Avots: EH II, 664