tantaru
tantaru tantaris od. t. tantariem,
1) = denderiski 1: nevar paiet; duomā, ka būtu neēdis: iet tantaru tantaris Blieden n. Etn. II, 114. rati iet pa ceļu tantaru tantariem Vēr. I, 1395;
2) = tantariski(s): Hurtiķis tantaru tantariem būtu izsviests Deglavs Rīga II, 1, 408.
Avots: ME IV, 130
1) = denderiski 1: nevar paiet; duomā, ka būtu neēdis: iet tantaru tantaris Blieden n. Etn. II, 114. rati iet pa ceļu tantaru tantariem Vēr. I, 1395;
2) = tantariski(s): Hurtiķis tantaru tantariem būtu izsviests Deglavs Rīga II, 1, 408.
Avots: ME IV, 130