tapa
I tapa L. ("schwerlich gebräuchl.; nur patapa" U.), Musse, Weile: cik vien tapas turē̦dāms Nigr. Zu tapt.
Avots: ME IV, 130
Avots: ME IV, 130
tapa
tapa
II tapa, der Zapfen, der Pflock: palicis kāzās, kamē̦r tapu uz galda uzlikuši (zum Zeichen, dass das Bierfass ausgetrunken ist). tinējai bijuši pirksti kâ tapas LP. III, 84. dzina ar izveicīgu ruoku kuoka tapiņas zuolē Vēr. II, 62. ecešām pazudušas divi tapas (= zari) Kurs. tapu egles (egļi) Bielenstein Holzb, 490, die Zinkenegge. sākt vilkt ērģelēm "tapas" A. v. J. 1896, S. 5. kakla tapiņa, das Zäpflein am Halse Manz. Lettus. mieļu tapa BW. 23464, I, ein Trunkenbold: gaidu savu mieļu tapu (Var.: lieldzē̦rāju) nuo kruodziņa pārnākam BW. 26961. Nebst li. tãpas "Zapfen" Lit. Mitt. I, 287 und estn. tapp aus mnd. tappe "Zapfen".
Avots: ME IV, 130
Avots: ME IV, 130
tapa
II tapa,
1): tapas galiņā BW. 27048, 1. ratu t. AP., Frauenb., Sonnaxt; kliņķa t. AP.; t. var būt arī stenderēm (jaunbūvē) Frauenb.; "aude̦kla ve̦lkamuo kāršu sastāvdaļa" Ramkau; ‡
2) das Bohrloch
Seyershof: urbt tapas baļķuos iekšā.
Avots: EH II, 666
1): tapas galiņā BW. 27048, 1. ratu t. AP., Frauenb., Sonnaxt; kliņķa t. AP.; t. var būt arī stenderēm (jaunbūvē) Frauenb.; "aude̦kla ve̦lkamuo kāršu sastāvdaļa" Ramkau; ‡
2) das Bohrloch
Seyershof: urbt tapas baļķuos iekšā.
Avots: EH II, 666
tapa
III tapa oder tapu, Interjektion, bezeichnend den Schall von Schritten: tapa, tapa (Var.: tipu, tapu), vist[a] ar gaili, kur jūs abi tapāsiet? BW. 2470, 5 var.
Avots: ME IV, 130
Avots: ME IV, 130